Atklāta vēstule: Lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana 0
Atklāta vēstule Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Mēs, atklātās vēstules parakstītāji, esam sarūgtināti par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā „1:1” bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību. Un tas nav vienīgais piemērs.
Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.
Mūsuprāt, prasīt visu sabiedrības grupu un nevalstisko organizāciju vienprātību reformu jautājumos, par kuriem ir jāpieņem politiski lēmumi, ir neiespējami.
Mūsuprāt, šāda Jūsu pozīcija rada starp cilvēkiem tā saukto iesaldēto konfliktu. Viņi nevis dara savu darbu un caur to visu enerģiju iegulda Latvijas attīstībā, bet savu laiku un resursus ir spiesti izšķērdēt, savstarpēji cīnoties par iespēju maksimāli skaļi aizstāvēt savus uzskatus un apkarot otra pārliecību.
Mūsuprāt, valdībai nerīkojoties izlēmīgi un reformām neesot mērķtiecīgām, mēs vienmēr atpaliksim attīstībā un turpināsim zaudēt savus cilvēkus, kuri izvēlēsies pamest Latviju un pēcnācējus neradīt šeit.
Ir tikai normāli, ka demokrātiskā sabiedrībā ir dažādi viedokļi un intereses, kas pirms lēmumu pieņemšanas tiek gan uzklausītas, gan izdiskutētas. Bet, lai valsts attīstītos, ir jāpieņem argumentēti lēmumi, kas veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsmi.
Valsts prezidents Egils Levits 2019. gada 1. oktobrī uzrunā Ministru kabinetā teica: „Reformas vienmēr notiks, no tām mēs nevaram izvairīties, jo tad dažu gadu laikā valsts sastings, sadrups un sabirzīs. Reformas ir nepieciešamas, jo tās ir mūsdienu dzīves prasības, un ar to ir jārēķinās gan valdībai, gan valsts pārvaldei, gan valsts pārvaldes ierēdņiem. […] Ministru kabinets ir tas, kas iniciē un īsteno reformas, jo reforma vienmēr ir politisks jautājums. Tas nozīmē, ka ir jāizšķir, vai un kāda reforma ir vajadzīga, un jādiskutē par šīs reformas saturu, kas ir politisks jautājums.”
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Madars Kalniņš Rūjienas meža īpašnieku biedrība
Jānis Folkmanis Meža īpašnieku apvienība “Bārbele”
Sigita Vaivade Meža īpašnieku biedrība “Meža konsultants”
Aigars Grīnbergs, Kurzemes meža īpašnieku apvienība
Grigorijs Rozentāls Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs
Jurģis Jansons, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors
Kristaps Klauss, Latvijas kokrūpniecības federācija
Jānis Apsītis, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija
Andis Araks, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija
Agris Koris, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija
Tālis Gaitnieks, akadēmiķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs
Juris Biķis, tautsaimnieks
Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija
Edgars Treibergs, Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
Normunds Stivriņš, Ezeru un purvu izpētes centrs
Pauls Rēvelis, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Māris Liopa, Latvijas mežu sertifikācijas padome
Ilze Ozola, Dabas resursu uzraudzības grupa
Linards Sisenis, LLU Meža fakultātes dekāns
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Inguna Siņica, Latvijas Meža nozares arodu biedrības valdes priekšsēdētāja
Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle
Valērijs Kozlovs, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks
Raimo Jansons, Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības valdes priekšsēdētājs
Liene Sauka, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācija
Jānis Knipšis, Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Uldis Biķis, A/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs
