Atļāvās nebučot baronam roku 4
Stiprākais vīrs pagastā: fragmenti no akcijā “Atsūtiet stāstu par vectēvu” iesūtītajām vēstulēm
Mans vectēvs Pēteris Nika dz. 1861. g. Palsmanes pag. “Ūdrupēs”, miris 1944. g. 11. novembrī, apglabāts Palsmanes kapos. Sākumskolas izglītība, zemnieks, labi prata visus darbus, kas saistīti ar lauksaimniecību, lopkopību, mājsaimniecību. Nekļūdīgi noteica laiku, kad pavasaros jāsāk sēja un rudeņos ražas novākšana. Svētdienās nekad nav strādājis, uzvilcis baltu kreklu (tā darījis arī pirms labības sējas) un apstaigājis savus tīrumus. Dievam ticējis, bet baznīcā gājis reti. Ziemās, neatkarīgi no āra temperatūras, nevalkāja ne cimdus, ne cepuri, bijis stiprākais vīrs pagastā (..) Visi viņa seši bērni dzimuši Kraukļu pagasta “Kārklos”. Cara laikā, lai izpirktu zemi, krāja krievu naudu – liela izmēra un vērtības banknotes, kuras gan naudas reformas rezultātā zaudēja vērtību, – tā no zemes izpirkšanas bija jāatsakās. Ar nevērtīgajām naudas zīmēm izlīmēja sirsniņmājiņu un bērniem mācīja: “Nekad dzīvē nekrājiet naudu!” Vectēvs nevarēja ciest vaidētājus un čīkstētājus – lai kā arī neietu: “Vienmēr golvu augšā!” Ap 1915. g. Palsmanes barons Bērs aicinājis Pēteri ar ģimeni atpakaļ uz Palsmani – solījis labu algu un vietu, kur dzīvot, jo vectēvs bija labs un fiziski spēcīgs strādnieks. Viņš gan bija vienīgais Palsmanē, kurš atļāvās nebučot baronam roku! Pirmā pasaules kara laikā par brīvdomību un nepaklausību barona vagars Hugo Zamarīters Pēteri nosūdzēja vāciešiem, tie vectēvu abus ar vecāko dēlu aizveda gūstā uz Vāciju. No gūsta gan viņš atgriezās viens – Pēteris juniors Vācijā smagi saslima un nomira. Pēc atgriešanās naidu pret vagaru nav turējis, vien noteicis:”Gan jau Dievs viņu sodīs!” Tā arī noticis, vagars traģiski gājis bojā.
Mazdēls Andris Dīcmanis
