Līdz devītajai paaudzei un vēl tālāk. Atklāta izstāde “Dzimtas grāmata” 1
Trešdien, 8. janvārī, lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta neparasta kultūrvēsturisku izstāde “Dzimtas grāmata”, kas liek aizdomāties: cik mēs katrs zinām par saviem priekštečiem, saknēm, no kurām esam cēlušies.
Dzimtaskoku pētniecība pēdējos gados Latvijā kļūst arvien populārāka, turklāt attīstās informācijas digitalizācija, kas padara pieejamākas vecās baznīcu grāmatas.
Ceļojošajā izstādē iekļautos dzimtu stāstus vērts iepazīt gan kā piemēru tam, cik lielu un daudzveidīgu informācijas apjomu iespējams šādi apzināt un saglabāt nākamajām paaudzēm, gan arī kā dzīvu stāstu par vēstures līkločiem.
Apskatāmas profesionālas žūrijas atlasītu 12 ģimeņu relikvijas –
dzimtas pētījumi, nošu grāmatas, bērnības atmiņu pieraksti un citas vērtīgas laika liecības.
Par katru dzimtu tapis arī videostāsts, ko būs iespējams noskatīties, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem. Sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu rūpīgi pārdomāts, kā dzimtas un grāmatas stāstus pasniegt apmeklētājiem, lai to vērtība tiktu atklāta arī vizuāli.
Pērn jūlijā tika izsludināts konkurss, kurā “Baltic International Bank” aicināja interesentus iesūtīt savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Saņemtie pieteikumi bijuši negaidīti dziļi un nopietni. Tā, piemēram, divas dzimtas izpētījušas saknes no senseniem laikiem – viena no 17., bet otra – pat no 16. gadsimta.
Izstādē iekļauti arī tādi dzimtu stāsti, kuru pārstāvjiem bijusi ievērojama loma Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē, – te iepazīstams pirmās Saeimas priekšsēdētājs Fridrihs Vesmanis un pirmais latviešu kartogrāfs Matīss Siliņš un viņu dzimtas. “Šīm dzimtām joprojām ir svarīga to vēsture, un, par spīti visām grūtībām, tās nav samaltas laika griežos,” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.
Ģerbonis, kas saliedē
Pošivu dzimtas grāmatas veidošanā iesaistījušies visi radinieki no visvecākajiem līdz pat vismazākajiem,
apkopojot stāstus par deviņām paaudzēm, kopā 1300 dzimtas locekļiem,
stāsta dzimtas pārstāve Iveta Sviklāne: “Mums ļoti paveicies ar to, ka šobrīd dzīvi piecu paaudžu pārstāvji. Taču pirms dažiem gadiem radiniece Irēna Paidere, dzimusi Pošiva, redzot, ka vecākā paaudze nenovēršami aiziet mūžībā, nolēma, ka dzimtas atmiņas jāsaglabā.”
Irēna Paidere ir viena no redzamākajām Balvu novada sabiedriskajām darbiniecēm ar ļoti plašu interešu lauku – viņa gan organizējusi sporta aktivitātes, gan nodarbojas ar uzņēmējdarbību un mecenātismu, aktīvi pauž kopienas viedokli par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Dzimtas sakņu izpēte savukārt iekļaujas Irēnas Paideres interesē par novadpētniecību.
Pošivu dzimtas stāsti apkopoti četros sējumos, viens no tiem veltīts dzimtas zaram ar vissmagāko likteni – uz Sibīriju izvestajiem. Šis sējums līdz ar dažādām piemiņas lietām uzdāvināts Balvu Novada muzejam. Tieši muzeja direktore Iveta Supe arī mudinājusi pieteikties “Dzimtas grāmatas” projektam.
“Paši nebūtu tik drosmīgi, lai ietu un pieteiktos,” teic Iveta Sviklāne.
Līdz ar plašām zināšanām par Pošivu dzimtu nākusi arī ideja par dzimtas ģerboni. Tas izklausās aristokrātiski, taču Iveta Sviklāne uzskata – nebūt ne, ikviena dzimta var sev izveidot ģerboni.
Ka tādu vajag Pošivu dzimtai, mudinājusi mākslas vēsturniece Ramona Umblija īpaši Rīgas Stradiņa universitātes studentiem un absolventiem nodibinātajā mūžizglītības projektā “Inteliģences akadēmija”, kurā Iveta nokļuvusi ar Teterevu fonda atbalstu. Ģerboņa izveidē iesaistījušies heraldikas speciālisti Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, kuri kopīgi strādājuši pie vairāku Latvijas novadu, pilsētu, pagastu un dzimtu ģerboņiem.
“Ramona Umblija sacīja, ka ģerbonis, ja dzimta saņemas tādu izveidot, atstāj neticamu iespaidu, un mums tiešām brīnumi bijuši viens pēc otra,” smejas Iveta Sviklāne, pie brīnumiem pieskaitot arī iekļūšanu “Dzimtas grāmatas” izstādē.
Saglabātās atmiņas
Varētu šķist, ka Vesmaņu dzimtas pēctečiem darbs pie dzimtas stāsta apkopojuma varētu būt vienkāršāks, jo lielāko izpēti līdz pat 17. gadsimta 80. gadiem veicis pats Frīdrihs Vesmanis – Rundāles pagastā 1875. gadā dzimis jurists un politiķis, Satversmes sapulces un 1. Saeimas loceklis, Jelgavas pilsētas galva un pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Atbildīgo pienākumu dēļ Frīdrihu Vesmani piemeklējis daudzu ievērojamu 20. gadsimta latviešu politiķu liktenis – 1941. gadā viņš izsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm un vēl tā paša gada ziemā Usoļlaga nometnē miris.
Dzīves laikā Vesmanis apkopojis ziņas par savu dzimtu grāmatā, un tā iespiesta trīs eksemplāros.
Tiešu pēcnācēju politiķim nav bijis, tādēļ tie glabājušies pie Vesmaņa māsām. Viens padomju gados pazudis, viens uzticēts Ansim Bazonam, Frīdriha māsas Marijas mazdēlam, kurš šobrīd ir aktīvs dzimtas vēstures glabātājs.
Trešais, kas atradās noslēpts mājas bēniņos, glabājas pie otras Vesmaņa māsas Annas mazdēla Jura, un tieši viņa sieva Ieva Marga Markausa atbildīga par dzimtas uzjundīšanu Frīdriha Vesmaņa piemiņas saglabāšanai.
“Vienmēr esmu teicis, ka lielus darbus vajag uzticēt sievietēm, viņas ir atbildīgākas un cītīgākas,” pasmaida Ansis Bazons.
Frīdriha Vesmaņa grāmata ieinteresējusi Jelgavas muzeju,
un, dzimtas turpinātājiem sadarbojoties un kopīgi ieguldot līdzekļus, iespiesta ar nosaukumu “Klausieties pagātnes soļos”. Interesentiem grāmatu joprojām iespējams iegādāties Jelgavas muzejā, un nu ar dzimtas stāstu varēs iepazīties arī izstādē.
Jautāts, kāda ir sajūta būt par tik dziļi izpētītas dzimtas pārstāvi, Ansis Bazons teic – kaut gan ir eksaktas nozares pārstāvis, tomēr vēsture vienmēr šķitusi interesanta, un visvairāk interesē cilvēku darbības noteiktu notikumu kontekstā.
“Esmu diezgan prasīgs un dažādos saietos saviem Bazoniem sarīkoju krietnu eksāmenu,” smejas Ansis Bazons. Rezultātā izpētīta arī Bazonu dzimta, tiesa, tikai tajā vēsturiskajā periodā, kas neprasa seno baznīcas grāmatu ierakstu caursijāšanu.
Dzimtas krūms
Jāzeps Kozulis Ošs ar dzimtas sakņu pētīšanu “saslimis” 1972. gadā, kad noticis dzimtas salidojums pie viņa tobrīd vēl dzīvās vecāsmātes.
“Biju students, sapulcējāmies brālēni, māsīcas – kā jau Latgalē, ģimenēs pa pieciem un vairāk bērniem, visi kopā pirms tam laikam nekad nebijām satikušies,” viņš stāsta. Nākamo salidojumu 12 gadus vēlāk jau rīkojis pats, un arī 2019. gadā – uz pēdējo ieradušies pavisam 176 radinieki.
Tomēr nelikusi mieru doma, ka jāapzina arī priekšteči pa mātes dzimtas līniju, un, kad jau nu tā, tad katram ir divi vecvecāku pāri.
No šiem 19. gadsimta sākumā dzimušajiem priekštečiem tad arī sakuplojis dzimtas krūms.
Vispirms saites zīmētas ar roku uz papīra; parādoties datoriem, mēģināts datus ievietot “Excel” tabulā, taču tas pie tūkstošās rindiņas sabojājies. Tagad tiekot izmantota profesionāla datu programma, kas ļauj sarakstīt visu vajadzīgo.
“Nupat iereģistrēju jau 5900. personu, jo bija iebraukusi brālēna meita no Čehijas ar dēlu, un brālēnam Ingum puika ģimenē… Un tā nepārtraukti pieaug mūsu milzīgais ciltskoks!” priecājas Jāzeps Kozulis Ošs.
Kad celta ģimenes māja, arī tajā uz septiņus metrus garas sienas iezīmēti katra dzimtaskoka tiešā pēcteča pielaulātie un viņu priekšteči.
Tiesa gan, vienlaikus ar prieku par izpētītajām dzimtas saitēm nākusi mazliet skumja atjauta, ka radošanās reti ir dziļāka par brālēniem un māsīcām. Iebilstu – ne jau katram ir 57 brālēni un māsīcas kā Kozuļu dzimtas pētniekam…
Savukārt patīkama bijusi apjausma, ka, neraugoties uz sarežģīto 20. gadsimta vēsturi, 95% dzimtas pārstāvju dzīvo Latvijā. Neliels dzimtas zars pieredzējis Sibīriju, taču atgriezušies no izsūtījuma, savukārt ar to radinieku daļu, kuri kara laikā aizbēguši uz rietumvalstīm, sakari gan esot zuduši.
Izstāde “Dzimtas grāmata” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
* Darbs pie izstādes ilga vairāk nekā pusgadu; žūrija oktobra izskaņā izvēlējās stāstus, ko iesūtījusi Ansviesuļu-Egļu dzimta, Siliņu dzimta, Vesmaņu dzimta, Rudoviču dzimta, Ketneru dzimta, Kozuļu dzimta, Dobeļu dzimta, Mālmaņu dzimta, Garozu dzimta, Bīriņu dzimta, Kansku dzimta un Pošivu dzimta.
* Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, četrus – no ģimenēm, kas piedalās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē.
* Žūrijā bija Karina Pētersone, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs, mākslas vēsturniece Ramona Umblija, “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs un projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.
* Izstāde no 9. janvāra līdz 2. februārim būs apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā; no 6. februāra līdz 1. martam – Liepājas Latviešu biedrības namā, bet no 5. marta līdz 5. aprīlim – Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē.
