Kāda atšķirība – skatos astrokartē, zīlēju ar truša kāju vai izlieku kārtis!? Galvenais, ka palīdz. Saruna ar astropsiholoģi Janu Reķi 0
Parasti astropsiholoģe Jana Reķe un viņas aroda brāļi un māsas – individuālie konsultanti – gaida klientus savos kabinetos, bet 11. maijā daudzus no viņiem varēja sastapt Cēsu Pils parkā – veselības un seno zināšanu festivālā “Spīdolas salidojums”.
Lūk, arī iespēja uzdot sev būtiskos jautājumus. Var jautāt – kāda gan astroloģijai saistība ar veselības praksēm? Vistiešākā: viss sākas ar to, cik labi sevi pazīsti, cik skaidri apjaut savu dvēseles uzdevumu.
Tieši ar to nodarbojas Jana un daudzi citi Spīdolas meistari. Janu un vēl 108 meistarus varēja satikt 11. maijā Cēsu Pils parkā – veselības un seno zināšanu festivālā “Spīdolas salidojums” – meistarklasēs, lekcijās un individuālās sarunās. (Saruna ar J.Reķi notika pirms festivāla.)
Zinot, ka Rietumu astroloģija ir tikai viens no taviem instrumentiem, vispirms jautāšu – kas vēl tu esi?
Kad domāju, kā lai saprotamāk nosauc manu darbošanos, tā iepakojas astropsiholoģijā. Bet, strādājot ar cilvēkiem, saprotu, ka šis darbs bieži vien ir tālu aiz astroloģijas un dažkārt arī psiholoģijas robežām.
Vairākums meistaru pie vienas jomas neapstājas…
Vispirms bija klasiskā psiholoģija, pēc tam ezoterika, astroloģija, vēl pēc tam maiji, numeroloģija, viss pārējais.
Taču savu darbošanos es vairāk sajūtu kā dzīvo informācijas plūsmu.
Tie var būt simboli no astroloģijas, numeroloģijas, taro vai vēl kādas citas sistēmas, kas ļauj zobratiņiem saklikšķēt un atslēgt vajadzīgo informāciju. Sistēmas nosaukumam nav nozīmes.
Kāda klientam atšķirība, ko es izmantoju: skatos astrokartē, zīlēju ar truša kāju, metu kauliņus vai izlieku kārtis!? Galvenais, ka tas palīdz cilvēkam atrast viņa patieso būtību.
Kāpēc svarīgi atrast šo patieso būtību, un ko tas nozīmē? Kurā brīdī var pateikt, ka šī ir tā mana patiesā būtība?
Mana svēta pārliecība – iepazīt sevi ir uzdevums mūža garumā. Ja sevi nepazīstam, skrienam kā vāvere ritenī vai maldāmies – pašsajūta te labāka, te sliktāka, un nesaprotam, kāpēc.
Kad sākam apjaust, kādi esam, vairs neejam ceļu, kas mums neder, neaiztiekam to, kas mums dara pāri. Neejam ar pieri sienā. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk un harmoniskāk spējam dzīvot.
Taču tas nenozīmē, ka dzīve kļūst vienkārša vai neinteresanta. Sevi atklāt var tik daudzšķautņaini, tik daudzos līmeņos. Ik pēc pāris gadiem manī pašā notiek tādi apgreidi, ka jābrīnās, kāda vēl es spēju būt.
Vai pareizi sapratu – klients, kurš pie tevis meklē savu būtību, to atrod uz konkrēto brīdi? Tā būtība ir kaut kas mainīgs, kas nemitīgi pilnveidojas?
Jā, jautājums un atbilde ir uz to brīdi – tas, kas cilvēkam šobrīd vajadzīgs, lai spētu aiziet līdz nākamajam krustojumam, kādam lielam notikumam savā dzīvē.
Tas ir pastāvīgi progresējošs scenārijs. Pēc nedēļas esam gudrāki un varēsim uzdot gudrākus, precīzākus jautājumus. Un bilde paveras plašāk…
Tas ir kā zelta griezums, kā spirāle nemitīgā attīstībā. Ja cilvēks nāk ar dzīviem jautājumiem, ir dzīva plūsma un dzīva informācija, ar ko var dalīties.
Kas ir dzīvs jautājums?
Kad jūt, ka jautājumā ir enerģija – ka cilvēkam patiesi interesē tas, ko viņš jautā. Ja jautājumā ir vibrācija, tad Visums arī atbild, līdz ar to es varu iztulkot maksimāli dzīvi un precīzi, atbilstīgi šim brīdim.
Kad klienti jautā, cik bieži jāiet pie astrologa, ko tu atbildi?
Ja ir dzīvi jautājumi – droši nāc! Var jau arī kā izklaidi, aiz neko darīt, bet tad tam nav īpaša rezultāta. Gadās, ka cilvēkam īsti nav jautājumu, bet vienkārši jūtas slikti vai savā dzīvē pazaudējies, tad dzīvie jautājumi rodas uz vietas, savstarpējā mijiedarbībā.
Arī maija Spīdolas salidojumā varam ieteikt pameklēt ne vien atbildes, bet varbūt arī pašus svarīgos jautājumus, kas aizved līdz atbildei. Bet regulārie klienti, iespējams, ierodas, lai pabūtu tavā laukā, lai sakārtotu savas vibrācijas, jo tev varbūt ir sakārtotākas… Vienkārši grib, lai kāds patur telpu.
Jā, varbūt.
Kā tu pati savas vibrācijas kārto?
Meditācijas, lūgšanas, apzināta uzmanības pārfokusēšana no prāta uz sirdi. Man kā gaisa stihijas cilvēkam prāts un galva ir ļoti, ļoti aktīvi un dinamiski, dažkārt man vajag sev palīdzēt, apzināti pārceļot uzmanību no galvas uz sirdi.
Šo pāreju spēju sajust arī ķermeniski.
Kad vairāk darbojas prāts, enerģija bloķējas, netiek cauri, rodas spriedze un stress, kad sirds – pārņem silta, pieņemoša sajūta un dabisks šeit un tagad stāvoklis.
Tava mājaslapa saucas dvēselesspēks.lv. Vai pareizs būtu apgalvojums, ka ir spēcīgākas un vājākas dvēseles?
Nē, tā es par dvēseli neteiktu. Dvēseles spēks ir dievišķais impulss, kas ir katrā no mums. Tas grib izlauzties caur personību, kas mums katram šajā dzīvē iedota, caur ķermeņa, prāta, emociju un citiem apziņas slāņiem.
Dvēseles spēks ir gaismas, mīlestības, gaišo un smalko vibrāciju un dvēseliskā vieduma dzirksts mūsos. Tas ir impulss, kas dod drosmi iet savu ceļu, nevis sabiedrībā pieņemto un ērto.
Vai tāds impulss piemīt visiem?
Pilnīgi visiem. Nav tāda cilvēka, kam nebūtu. Jautājums tikai – kāds ir konkrētā cilvēka dvēseles (dzīves) uzdevums. Varbūt dvēsele šajā dzīvē vairāk grib piesātināties ar negatīvu pieredzi.
Tiešām var būt tā, ka dvēsele izvēlējusies nepatikšanas šajā dzīvē?
Ne gluži nepatikšanas, bet destrukciju. Piemēram, ar pazemojošām attiecībām vai vardarbību ģimenē, vai badu, finansiālu trūkumu.
Jāpiesātinās, lai dvēselē šāda veida pieredze uzkrātos līdz līmenim, kad būtu gana. Mēs nezinām, vai šī pieredzes uzkrāšana beigsies jau šajā dzīvē vai turpināsies vēl piecas.
Dvēseles impulss ir gan hitleriem, gan bomzīšiem – visiem. Bet bomzīšiem ir sava programma, viņi neuzdod jautājumus, vienkārši dzīvo pēc inerces. Tas ir ļoti skarbs karmiskais rāmis, kad cilvēks pat nejautā, kurp viņam iet. Var teikt arī – liktenis vai nolemtība. Ja cilvēks nedomā un nejautā, nav ko uzbāzties ar padomiem un pamācībām.
Viņa dvēsele ir izvēlējusies šo ceļu, uzkrāj šāda veida pieredzi – tiek iepazīta pasaule caur tās noliegumu. Vēlāk, kaut kad nākotnē cilvēks pateiks – stop, man pietiek, es zinu, kā tas ir, bet kā es varu to savā dzīvē izmainīt?
Ja tas būs dziļi un dzīvi pateikts, tas kļūs par sākumu pārejai jaunā apziņas līmenī. Kad ir jautājumi par karmu, tas nozīmē, ka cilvēkam jau ir iespēja izdarīt izvēli. Viņam ir varianti!
Ja tev kā Spīdolas salidojuma meistarei būtu ļauts izvēlēties, kas būtu tie cilvēki, kas pie tevis uz privātu konsultāciju atnāktu? Uzzīmē ideālo klientu!
Tāds cilvēks, kam ir patiesa interese uzzināt par sevi kaut ko vairāk. Atvērts jaunām zināšanām un redzējumam, kas nebaidās paskatīties aiz tiem rāmjiem, ko viņš par sevi jau zina.
Lai varam runāt par dvēselisko potenciālu, par norādēm, kas palīdz ieraudzīt un saprast savu ceļu. Par ceļa zīmēm, kas palīdz būt saskaņā ar savas dvēseles impulsu. Astroloģija sniedz daudzas atbildes uz šiem jautājumiem. Ja netīk astroloģija, salidojumā būs desmitiem citu jomu meistaru.
Bet, ja tas ir vienkārši ziņkārīgais, kurš atnāk ar domu – nu, ko tad tu par mani vari pateikt?…
Ļoti daudz varu arī tad: raksturojumu dot, par konkrēto dzīves periodu parunāt, par stiprajām pusēm. Var arī īso versiju par dvēseles uzdevumu šajā dzīvē tev, sievai, bērniem… To ļoti operatīvi var paskatīties.
Kas vajadzīgs sarunai ar astrologu?
Dzimšanas datums, laiks, vieta.
Drīkst pajautāt kaut ko arī par savu sapņu princi?
Jā, ētikas robežās un attiecību kontekstā var.
Kur ir šī robeža?
Mēs vairāk skatāmies attiecību potenciālu: kur varētu būt klupšanas akmeņi, kā attiecības izlīdzsvarot. Bet smalkās lietas lai sapņu princis pats nāk izrunāt. Ētikas robežās ir tā informācija, kas skar tavu mijiedarbību ar šo cilvēku, bet ne instrumenti, kā viņu manipulēt.
Veidojot šo salidojumu, vairākkārt dzirdēju jautājumu: kas notiks, ja cilvēks izdzirdēs sliktu prognozi. Kā ir ar sliktajām prognozēm?
Brīdināts nozīmē – jau bruņots! Ja cilvēkam nebūtu iespējas kaut ko šajā situācijā mainīt, viņš nesaņemtu šo informāciju. Bet, ja viņam ir stingrs karmiskās programmas rāmis, ja viņam jāiziet cauri kādai situācijai, neviens astrologs, zīlnieks vai ekstrasenss negadīsies ceļā.
Ja var mainīt attieksmi, uzlabot, mīkstināt situāciju, pa vidu izdarot pareizos secinājumus un izvēles, cilvēks šo informāciju saņems. Ko iesākt ar meistara sniegto informāciju – tas gan paliek viņa paša ziņā. Ja jautā, tātad esi gatavs kaut ko darīt.
Man ir ļoti grūti iztēloties, ka kāds meistars teiktu – tu noteikti saslimsi vai cietīsi avārijā. Smalko plānu redzēšana un izjūta vienmēr ieskicē vairākus scenārijus. Tas, kuru tu izvēlēsies, jau būs atkarīgs no uztveres un tā paša dvēseles impulsa.
Es iedarbinu to laika līniju, kurai vairāk noticu? Vai tā?
To, ar kuru tu vairāk rezonē. Arī bailes ir rezonēšana… Praksē mēs katrs stāstām sev pasaku – pirmais scenārijs, otrais scenārijs un tā tālāk.
Piepildīsies tas, kurā būs vairāk detaļu, aizrautības, iztēles, vairāk maņu – garša, dzirde, tauste, oža, redze – iesaistīts.
Tu jutīsi, kurā stāstā esi iekšā ar visām šūnām. Runājot ar klientu, jau var just, kurš būs viņa scenārijs.
Tu esi apguvusi maiju astroloģiju, spēj salīdzināt – vai Rietumu astroloģijas prognozes ar to sakrīt?
Vairākus gadus praksē vēroju, kas kā strādā. Runājot par dienas enerģētikas ātro diagnostiku, maiju kalendārs ir ļoti labs instruments, arī par pašu cilvēku – tas it kā izvelk pašu esenci.
Savukārt Rietumu astroloģija, manā skatījumā, dod lielāku detalizāciju, ļauj iedziļināties un izskaidrot cēloņus un sekas. Abus šos astroloģijas virzienus var izmantot kā savstarpēji papildinošas zināšanu sistēmas.
Tu darbojies arī ar numeroloģiju. Vai numerologam arī jāzina klienta dzimšanas laiks?
Nē, tikai datums. Tāpēc pie salidojuma numerologiem var iet arī tie, kas nezina savu dzimšanas laiku.
Tavu apgūto tehniku sarakstā ir Miltona Eriksona hipnoze. Kā to izmanto?
Neesmu hipnoterapeite, bet vadu meditācijas. Tad arī sanāk izmanttot pa kādam elementam no Eriksona hipnozes, lai caur vieglu transu palīdzētu atslābināties.
Šajā procesā viss notiek maigi un droši, cilvēks ir pilnībā klātesošs, apzinās notiekošo un jebkurā brīdī pats var piekoriģēt procesu pēc saviem ieskatiem.
Ko ar to var panākt?
Ir cilvēki, kuriem meditēt nozīmē sēdēt ļoti neērtā pozā, kaut kā īpaši salikt rokas un kaut ko nesaprotamu skandēt. Šie priekšstati par to, kā dara citi vai kā ir pareizi, apgrūtina cilvēkam izjust savu autentisko pieredzi.
No tā arī iespaids, ka “man nesanāk” vai “tas nav man”. Patiesībā cilvēkiem vienkārši nav šīs pieredzes. Robeža starp transu un meditāciju ir diezgan izplūdusi un viegli pāriet no vienas otrā, tādējādi ar ievadīšanu vieglā transā varu palīdzēt iemācīties koncentrēties uz savām sajūtām, elpu, sajust, kā ir būt sevī un ar sevi.
Es palīdzu klientiem noķert šo sajūtu, gūt pašiem autentisko pieredzi.
Tīri dziedniecība nekad nav vilinājusi? Pieņemu, ka ar savu gaisa stihijas dominanti to esi pamēģinājusi… Vismaz teorijā.
Jā, esmu šo to apguvusi, arī eksperimentējusi un sapratusi, ka ar teoriju un mentālu pieeju tam ir visai maz saistības. Nedaudz vairāk esmu praktizējusi reiki un masāžas, kas, lai arī labi padevās, nesajutu kā savus instrumentus.
Kas attiecas uz dziedinošas telpas un sajūtu radīšanu, atbloķējot enerģijas ķermenī caur meditāciju, – jā, tas ir citādi.
Esmu nonākusi pie atziņas – ja no tevis nāk iespējami tīrākas un gaišākas vibrācijas, ja darbojies ar tīru sirdi, ap tevi jau veidojas dziedinošs lauks. Bet apzināti dziedināt – nē, lai paliek meistariem, kam tas ir aicinājums.
Maiju kalendārs ir ļoti sens, arī Rietumu astroloģija. Bet kā tas gadījies, ka mums – tādai viedai tautai – nav savas astroloģijas? Vai varbūt ir?
Ritenis no jauna nav jāizgudro. Svarīgākais ir nevis tas, kā mums nav, bet tas, kas mums jau ir. Ja mums kā tautai ar savu identitāti viss kārtībā, ja zinām savas tradīcijas, tautas gudrības, savus talantus, spējas un resursus, mēs tos turēsim godā, lolosim un attīstīsim.
Tādā gadījumā mums pat prātā neienāks salīdzināties vai mērīties ar citām tautām vai justies kaut kā apdalītiem.
Vēlme, lai mums būtu sava astroloģija vai jebkura cita īpašā un vienīgā sistēma, vai metode visā pasaulē, vairāk ir tāda ego celšana. Tas notiek, ja mēs kā tauta kolektīvi – tas nozīmē, ka lielākais vairums no mums arī individuāli – vēl meklējam savu identitāti, meklējam savu unikālo pievienoto vērtību, ar ko esam īpaši.
Iespējams, arī Spīdolas salidojums dos savu pienesumu tajā, lai mēs kā tauta vairāk apzinātos savu vērtību. Kad vienkopus ir tik daudz īpašo vibrāciju nesošu speciālistu, arī katram dalībniekam ir iespēja atrast to speciālistu, informāciju, metodi vai instrumentu, sajust un pieredzēt iekšējo dzirksti sevī, kuru tālāk pašam attīstīt un lolot.
Ja koncentrēsimies uz šo dzirksti, savu iekšējo bagātību un to, ar ko katrs no mums var dalīties ar apkārtējo pasauli, jau būsim īpaši, ar vai bez savas astroloģijas.
Ko tu saki par rituāliem? Vai piedalīsies Spīdolas salidojuma lielajā ugunsrituālā?
Man ļoti patīk ugunsrituāli. Rituāliem ir spēks, tie palīdz iezemēt mūsu nolūkus. Man kā gaisam tas ļoti svarīgi. (Smejas.) Nav viegli no domām tikt līdz darbiem, ja nepārtraukti uzrodas aizvien jaunas idejas.
Rituāls parāda Dievam manu nolūku nopietnību, palīdz nostiprināt, kuras domas un idejas esmu gatava materializēt. Mājas apstākļos tīri intuitīvi mēdzu sarīkot rituālus: rakstīt, skandēt, zīmēt, dejot, dedzināt, svecē skatīties, kas nu pēc sajūtām tajā brīdī atnāk. Bieži vien tieši astroloģiskais vai enerģētiskais fons pavelk izpaušanos vairāk uz vienu vai otru pusi… Man tas noteikti ir vajadzīgs, un saskatu, ka arī daudziem citiem, kuriem vajag palīdzēt tikt no domām pie darbiem.
