Ko es daru ar savu dzīvi?! 0
Pašai sev pavisam nesaprotamā veidā attopos jau uz dēļa un domāju kaut ko no sērijas – ko es daru ar savu dzīvi?! Atceroties krastā notikušo instruktāžu, ar acīm sameklēju auklai līdzīgu priekšmetu, ar kuru no ūdens jāpaceļ bura. Sākumā kājas, rokas un prāts atrodas nemitīga saspringumā, taču ar laiku tas pāriet (piemēram, pēc pirmās iegāšanās). Novietoju kājas pareizajās vietās – vienu aiz buras un otru kur ērtāk, rokas uzlieku uz gika (rokturis, kas atrodas uz buras), novietoju buru pareizā leņķī un gaidu vēju. Vietā, kur atrodos, to sagaidīt neizdodas, tāpēc Rihards, kurš atrodas blakus uz SUP dēļa, ar airi aizstumj mani tur, kur vēja brāzmas labāk jūtamas.
Tu dabā, daba tevī
Sasniedzot īsto apgabalu, vairākkārt tieku instruēta, kā pareizāk pagriezt buru, kur likt rokas, kā ieliekties un veikt citas kustības. Saprotu, ka bez instruktora pirmajā reizē uz ūdens rādīties nav vērts, jo kustības nenotiek dabiski, visam pamatā ir aprēķins un – nebaidīšos šā vārda – māksla sekot līdzi vējam.
Kad aptuveni ezera vidū izdzirdu telefona zvana skaņas, nodomāju, ka esmu pārkarsusi saulē un sākušās halucinācijas. Taču mans līdzgaitnieks uz dēļa jūtas pietiekami droši, lai ūdenī dotos ar tehniku kabatā (tas, starp citu, noder ne vien zvanīšanai, bet arī skaistu mirkļu iemūžināšanai).
Ja vajadzētu vienā vārdā raksturot sajūtu, kas pārņem, kad burā iepūtis vējš nes uz priekšu, tā noteikti būtu saplūšana. Saplūšana ar debesjumu virs galvas un ezera dibenu zem kājām. Nemanāmi sejā iezogas smaids, un ir tik labi, ka šim brīdim gribētos piespiest pauzi, lai tas tik ātri nebeigtos. Instruktors ir arī visai labs sarunu biedrs, un es pirmoreiz mūžā par dzīvi pļāpāju ezera vidū, tērpusies gumijas drēbēs. Vienīgais ne visai baudāmais faktors ir lielais karstums, kas rodas hidrotērpa dēļ, tāpēc, ja laiks ļauj, noteikti iesaku ķert vēju vieglākā apģērba gabalā.
Ūdenī ir pavisam citāds gaiss, nekā atrodoties krastā, un, kā atklāj instruktors, gan vindsērfings, gan SUP esot ļoti piemēroti sporta veidi cilvēkiem, kuri sirgst ar alerģijām vai citām elpošanas problēmām, jo gaiss virs ezera esot daudz tīrāks un spējot kliedēt pat spēcīgas elpceļu problēmas, kuras izraisa putekšņi, spalvas un citi kairinātāji.
Rezumējot abas aktivitātes, varu droši sirdi apgalvot: ja tas izdevās man, ir pa spēkam ikvienam. Nevajag baidīties no neveiksmēm, un paškritiku labāk atstāt citām reizēm. Tāpēc šovasar aicinu ikvienu atklāt jaunus horizontus ar kādu no šiem lieliskajiem sporta veidiem!
