Informācijas gūzma 0
Netālu no ūdens atrodas vairāki dēļi. SUP paredzēto pazīstu pēc internetā redzētajiem fotoattēliem, bet, kad instruktors apgalvo, ka to uz šejieni nogādājis automašīnas bagāžniekā, nodomāju – visai ticami tas neizklausās (ja nu vienīgi viņam ir kravas automašīna). Taču izrādās, ka dēlis ir piepūšams un bez gaisa to iespējams sarullēt apmēram tādā izmērā, kā ierasts redzēt pārgājienu telti.
Ar augstu gaisā paceltu labo roku saviem izmēriem pieregulēju airi un iepazīstos ar inventāru. Kad tehniskās nianses garām, sākas procesa teorētiskā izzināšana. No instruktora mutes aumaļām plūst informācija par airēšanas leņķi, spuru, kas atrodas dēļa aizmugurē, lai vieglāk noturēt līdzsvaru, par pareizu aira turēšanu un pārējām lietām, ko tādā ātruma īsti nespēju sagremot, tāpēc, ieejot ūdenī, instruktāža notiek vēlreiz, bet nu jau ar reālu tās attēlojumu dabā.
SUP sērfings
Lai sāktu procesu, liels dziļums nav nepieciešams, ienesu dēli apmēram līdz ceļgaliem un visai bailīgi pustupus kāpju tam virsū. “Kad jutīsies droši, vari celties kājās!” atskan Riharda balss. “Tad tas nebūs šodien,” pie sevis nodomāju, tomēr saņemos uzslieties pilnā augumā. Kad esi uz ūdens, nav vairs daudz ko atcerēties, jāņem airis rokā un jāmēģina irties uz priekšu. Paiet kāds laiciņš, līdz iemācos pareizi turēt to rokā, neizgriežot ekstremitātes. Nedaudz ieliecos ceļos un sāku savu līkumaino ceļu Ķīšezera ārēs. Gribētos likt īpašu uzsvaru uz vārdu līkumaino, jo tā īsti iemācīties manevrēt man uzreiz neizdodas un vairākkārt pret pašas gribu attopos ūdenszālēs. Taču, kad gan ar dēli, gan airi atrodu kopīgu valodu, sākas ļoti patīkams piedzīvojums un nedaudz tālāk esošo peldētāju nedalīta uzmanība. Izrādās, daži šādi airējas pat vairāku stundu garumā, apceļojot visu ezeru, bet es jau pēc neilga laika stūrēju krasta virzienā – izmēģināts ir, atpūsties atnākšu citu dienu!
No SUP uz vindsērfingu
