Publicitātes foto

Atklās izstādi par Eduardu Berklavu 3

Latvijas Kara muzejā 12. jūnijā plkst.18 atklās Eduarda Berklava simtajai dzimšanas dienai veltītu izstādi un atceres pasākumu, portālam LA.lv pavēstīja izstādes autore Sarmīte Baltiņa.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Izstādē būs eksponētas E.Berklava tuvinieku muzejam dāvinātās fotogrāfijas, dokumenti un personīgās lietas. Atceres pasākumā skanēs literāri muzikāla kompozīcijas zemessardzes kora “Stars” izpildījumā (diriģents Ārijs Šķepasts). Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks lasīs E. Berklava atziņas, kas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Būs skatāmas arī videoliecības par E. Berklavu.

Latviešu politiskais darbinieks Eduards Berklavs (1914.-2004.) ieņem nozīmīgu vietu Latvijas vēsturē. Viņa vārds pirmoreiz kļuva plaši pazīstams Latvijā un ārzemēs, kad viņš piecdesmito gadu otrā pusē, izmantodams savu stāvokli kompartijā un Ministru Padomē, veica nopietnus pasākumus, lai pretotos Latvijas kolonizācijai un krieviskošanai. Šo Berklava un viņa domubiedru darbu sagrāva 1959. gadā. Viņš tika atbrīvots no visiem amatiem un nosūtīts uz Vladimiru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne izraidīšana no Latvijas, ne dažādie mēģinājumi piespiest Berklavu “atzīt savas kļūdas” nespēja ietekmēt viņa sūrā pieredzē iegūto pārliecību un nostāju. 1970. gadā ārvalstis sasniedza E. Berklava sarakstītā “17 komunistu vēstule” , kas atklāja patieso ainu par dzīvi okupētajā Latvijā. Vēstuli publicēja apmēram simt preses izdevumos 14 valstīs, to vairākkārtīgi nolasīja ārzemju radioraidījumos, atgādinot, ka latvieši nebūt nav samierinājušies ar okupācijas režīmu.

Trešās Atmodas laikā E. Berklavs kļuva par vienu no tās simboliem, cīnītāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojās Latvijas Tautas Frontē, bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem, tās pirmais priekšsēdētājs. Ievēlēts Pilsoņu Kongresā, Augstākajā Padomē un 5. Saeimā. Par nopelniem Latvijas labā 1995. gadā apbalvots ar IV šķiras, bet 2000. gadā ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.