Atklās grāmatniekam Jānim Rapam veltītu izstādi 0
Andreja Upīša memoriālajā muzejā no piektdienas līdz 31.maijam būs skatāma izstāde “Grāmata atver pasaulei durvis”, kas būs veltīta grāmatizdevēja un apgāda “Valters un Rapa” dibinātāja Jāņa Rapas piemiņai, informēja Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena.
Izstāde būs cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums. Namā, kura adrese kādreiz bija Brīvības iela 2, no 1926.gada 12.janvāra līdz 7.novembrim dzīvoja Rapa.
Andreja Upīša bibliotēkā starp grāmatu tūkstošiem ir Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Friča Bārdas, Jāņa Ezeriņa un vairāku citu autoru Kopoti raksti, kas izdoti “Valtera un Rapas” grāmatu apgādā, tostarp gandrīz pilnīgs žurnāla “Daugava” 24 iesējumu komplekts, ko rakstnieks pēc Otrā pasaules kara kopā ar citām pirms tam izdotajām grāmatām un žurnāliem iegādājies savas mūža trešās bibliotēkas papildināšanai, kad bija zaudējis iepriekšējo 10 000 grāmatu krājumu, kas atradās dzīvoklī Rīgā, Ģertrūdes ielā 69/71.
Šogad paiet 75 gadi, kopš Rapas aiziešanas mūžībā. Viņa veikums Latvijas grāmatniecības attīstībā, latviešu un cittautu rakstnieku darbu izdošanā un popularizēšanā savulaik novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Rapa dzimis 1885.gada 17.aprīlī Tērvetes “Ķipos”. Izglītības ceļš vedis no Tērvetes Kalnamuižas pagastskolas līdz Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultātei, kas absolvēta ar pirmās šķiras diplomu. Jau studiju laikā Rapa strādāja rakstnieces Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu veikalā. Tur gūtā pieredze arī radīja ieceri kļūt par grāmatizdevēju un izveidot savu uzņēmumu. Pēc iepazīšanās ar Latviešu Grāmattirgotāju un izdevēju biedrības priekšsēdētāju Arturu Valteru (1871-1924) 1911.gadā tika dibināta akciju sabiedrība, bet 1912.gada 1.jūnijā Rīgā darbu sāka komanditsabiedrība “A.Valters, J.Rapa un biedri”.
Pirmais pasaules karš un vēlākās varas maiņas Latvijā pārtrauca un daļēji iznīcināja grāmatizdevēju sekmīgo darbību. 1920.gadā komanditsabiedrība tika pārveidota par akciju sabiedrību “Valters un Rapa”. No 1912.gada līdz 1940.gadam apgāds izdeva vairāk nekā 3500 grāmatu gandrīz 11 miljonu eksemplāru metienā.
Lai atbalstītu latviešu rakstniecību, tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Grāmatas ilustrēja Alberts Kronenbergs, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Indriķis Zeberiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Sigismunds Vidbergs un daudzi citi latviešu mākslinieki.
Plašu popularitāti ieguva izglītībai un skolām paredzētās mācību grāmatas, kā arī sērijas “Rakstnieku sejas”, “Pasaules klasiķi” un “Latviešu klasiķi skolai”.
Latviešu literāro žurnālu vidū īpaši izceļams “Valtera un Rapas” no 1928.gada līdz 1940.gadam izdotais žurnāls “Daugava”. Tajā tika popularizēta ne tikai latviešu literatūra, bet lasītāji tika iepazīstināti ar kvalitatīviem cittautu literatūras tulkojumiem.
1940.gadā apgādu nacionalizēja un Rapa kārtējo reizi piedzīvoja pilnīgu uzņēmuma darbības krahu. 1941.gada 31.maijā laikrakstā “Padomju Latvija” publicēta lakoniska sēru vēsts: “Grāmatnieks Jānis Rapa miris 1941.gada 30.maijā”. Miršanas apliecības ierakstā norādīts, ka nāves cēlonis ir pašnāvība, lecot no augstas vietas.
