Atklās bērnu iemīļotā LeNeSOna koncertcikla 11. sezonu 0
Ar koncertu Lielajā ģildē jau šo sestdien, 29. septembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklās ģimenēm domāto koncertciklu, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais LeNeSOns, LA.lv uzzināja LNSO.
Šī būs LNSO un LeNeSOna sadarbības 11. sezona, un atklāšanas koncertā būs iespēja klausīties un vērot franču komponista Morisa Ravela “Zosmāmiņas pasakas”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem. Koncertcikla režisors un dramaturgs ir Andris Kalnozols.
Kopumā šajā sezonā paredzēti četri koncerti, kuros bērni varēs iepazīties ar klasisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās, pauda Anna Babre, LNSO komunikācijas konsultante.
“Viens no šī gada jaunumiem ir jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas dzims līdztekus mūziķu performancei uz skatuves. Klausoties mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves. Koncerta laikā aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko stāstīs pasakas un iedzīvinās LeNeSOna tēlu,” stāsta Anna Babre
Pasaulslavenā “Bolero” autors, franču komponists Moriss Ravels (1875–1937), “Zosmāmiņas pasakas” sarakstīja 1910. gadā, veltot tās savu draugu bērniem, divām jaunām klavierspēles studentēm – Mimī un Džīnai Godebskām. Ravelam nebija savu bērnu, bet par spīti tam viņš dievināja to fantāziju pasauli. Viņš centās rakstīt klaviermūziku, ko varētu izpildīt bērni un kas atspoguļo bērnības pasauli. “Zosmāmiņas pasaku” mūzikas pamatā ir franču rakstnieka Šarla Pero (Perrault) pasakas, piemēram, “Apburtā princese”” un “Skaistule un Briesmonis”, kas bija labi zināmas Ravela dzīves laikā un ir labi pazīstamas arī mūsdienās.
29. septembrī mākslinieki ar Morisa Ravela mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – plkst. 11 krievu valodā ar Alekseju Geiko un plkst. 14 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam.
Cikla otrais koncerts notiks 10. novembrī, un tas tiks aizvadīts angļu komponista Edvarda Elgara un viņa komponētā skaņdarba “Jaunais diriģents” zīmē. Šīs svītas ir komponista atmiņas par agrā bērnībā komponēto mūziku. Daļu no bērnības miniatūrām komponists iekļāva svītā, ko veidoja tad, kad viņam bija 22 gadi un viņš bija Vusteras pūtēju orķestra vadītājs un vājprātīgo patversmes mūzikas administrators.
2. februārī notiks trešā koncertizrāde, kurā tiks aplūkota franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” – 14 daļīga humoristiska svīta, kas sākotnēji tika sarakstīta diviem pianistiem un nelielai orķestra grupai. “Dzīvnieku karnevāls” ir pats populārākais Sensānsa skaņdarbs. Tas tika sarakstīts kā joks par draugiem, kolēģiem un par viņu mūziku. Pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla. Šajā programmā skanēs arī jaunā komponista Jēkaba Bernāta “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kurā asprātīgi zīmēta pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu.
LNSO ģimeņu koncertsezona noslēgsies 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem, viņš radīja plašu skaņdarbu spektru, ieskaitot operas, vokālos skaņdarbus, orķestra un kamermūzikas darbus. Ģimeņu koncertcikla programmā iekļauts arī Britena skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”. Šo simfoniju komponists radīja 21 gada vecumā un tajā izmantoja tēmas, ko pats bija sacerējis vecumā no deviņiem līdz divpadsmit gadiem. Simfoniju Britens veltīja Norvičas mūzikas skolotājai Odrijai Alstonai, kas viņam mācīja alta spēli.
