Atklājums: elpošanas ritms ietekmē atmiņu un baiļu sajūtu 0
Elpošana nav tikai skābekļa uzņemšana; tās ir saistīta ar smadzeņu funkcionēšanu un uzvedību.
ASV kompānijas “Northwestern Medicine” zinātnieki pirmo reizi pētījumā ir atklājuši, ka elpošanas ritms rada elektrisku aktivitāti cilvēka smadzenēs, kas uzlabo emocionālo spriestspēju un atmiņu.
Šī ietekme uz uzvedību ir kritiski atkarīga no tā, vai tu ieelpo vai izelpo un no tā, vai tu elpo caur degunu vai muti.
Pētījuma dalībnieki spēja atpazīt baiļpilnu sejas izteiksmi ātrāk, ja viņi ieraudzīja to ieelpojot, nekā izelpojot. Viņi arī spēja ar lielāku varbūtību atcerēties objektu, ja viņi to redzēja ieelpojot, nekā izelpojot.
Šī parādība izzuda, kad pētījuma dalībnieki elpoja caur muti.
Viens no svarīgākajiem atklājumiem šajā pētījumā ir dramatiska atšķirība smadzeņu aktivitātē mandeļveida kodolā un hipokampā ieelpas un izelpas laikā,” saka vadošā pētniece, Ziemeļrietumu Universitātes Feinbergas medicīnas skolas neiroloģijas asistējošā profesore Kristīna Zelano. “Ieelpojot, jūs stimulējat neironus smadzeņu garozā, mandeļveida kodolā un hipokampā, kā arī visā limbiskajā sistēmā.”.
Zinātnieki vispirms atklāja šīs atšķirības smadzeņu darbībā, pētot septiņus pacientus ar epilepsiju, kuriem bija paredzēta smadzeņu operācija. Nedēļu pirms operācijas ķirurgs ievietoja elektrodus pacientu smadzenēs, lai noteiktu to lēkmju cēloni. Tas ļāva zinātniekiem iegūt elektrofizioloģiskus datus tieši no smadzenēm. Iegūtie elektriskie signāli liecināja, ka smadzeņu aktivitāte svārstījās elpojot. Aktivitāti novēroja smadzeņu apvidos, kas saistīti ar emocijām, atmiņu un ožu.
Šis atklājums lika zinātniekiem uzdot jautājumu, vai kognitīvās funkcijas, kas tipiski ir saistītas ar šīm smadzeņu daļām – konkrēti ar baiļu apstrādi un atmiņu – arī var ietekmēt elpošana.
Mandeļveida kodols ir spēcīgi saistīts ar emociju apstrādi, īpaši ar emocijām, kas saistītas ar bailēm. Tādējādi zinātnieki laboratorijas apstākļos lūdza 60 dalībniekiem izdarīt ātrus secinājumus par sejas izteiksmēm, reģistrējot viņu elpošanu. Dalībniekiem rādīja attēlus ar sejām, kas pauž bailes vai pārsteigumu un viņiem bija cik ātri vien iespējams jānorāda, kādas emocijas katra seja izsaka.
Ja sejas tika aplūkotas ieelpas laikā, tad tās radīja bailes daudz ātrāk nekā tad, ja sejas tika apskatītas izelpas laikā. Tā nenotika, ja seja pauda pārsteigumu. Efekts samazinājās, ja cilvēki izpildīja šos uzdevumus, elpojot caur muti. Tādējādi šis efekts ir raksturīgs tikai bailes izraisošiem stimuliem, tikai elpojot caur degunu.
Eksperimentā, kura mērķis bija izvērtēt atmiņas funkciju, saistītu ar hipokampu, tiem pašiem dalībniekiem tika parādīti attēli uz datora ekrāna un viņiem lūdza tos atcerēties. Vēlāk viņus aicināja atsaukt atmiņā šos objektus. Pētnieki secināja, ka atcerēšanās bija labāka, ja attēli tika aplūkoti ieelpas laikā.
Šie atklājumi nozīmē, ka ātra elpošana var sniegt priekšrocības, kad cilvēks ir nonācis bīstamā situācijā.
“Ja tu esi panikas stāvoklī, tavs elpošanas ritms kļūst straujāks. Rezultātā tu patērēsi proporcionāli vairāk laika ieelpojot, nekā esot miera stāvoklī. Tādējādi mūsu ķermeņa reakcija uz bailēm, elpojot straujāk, var radīt pozitīvu ietekmi uz smadzeņu darbību un izraisīt straujāku reakciju uz bīstamiem stimuliem apkārtējā vidē,” pauž Zelano.
Vēl viens potenciāls pētījuma ieguvums ir meditācijas vai fokusētās elpošanas pamatmehānismu izpēte. “Kad jūs ieelpojat, jūs zināmā mērā sinhronizējat smadzeņu svārstības visā limbiskajā tīklā,” piebilda Zelano.
Pētījums publicēts izdevumā “Journal of Neuroscience”.
