Atklājot sievietes ķermeni un garu. Daina Šulce recenzē izstādi “Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma” galerijā „Daugava” 1
Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No 26. oktobra līdz 26. novembrim galerijā “Daugava” apskatāma izstāde “Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma”.
Izstādē sievietes klātbūtne ir visur esoša – dziļa, emocionāla un ļoti dažāda. Pazīstamo latviešu mākslinieku darbi paver izjustu skatu uz ķermeņa formu, izliekto līniju un iekšējās pasaules skaistumu un noslēpumu. Sieviete kā smalka stīga vai gaisma, kā dziļuma un daudzpusības apvīts tēls rada izstādes īpašo noskaņu, kur ieskanas arī temperamentīgas, ekspresīvas un aktīvas notis.
Līdzās izstādē apskatāmajiem izcilajiem mākslas darbiem, kas jau paši par sevi pārliecinoši iznes ekspozīcijas saturu, jāatzīmē fakts, ka tie ir darbi no galerijas “Daugava” krājumiem, kas apliecina piederību latviešu laikmetīgās mākslas zelta fondam. Vienā zālē apskatāmi 30 darbi no pagājušā gadsimta 30. gadiem līdz pat mūsdienām. Galerijas “Daugava” vadītāja Anda Treija par izstādes ieceri stāsta: “Jau no studiju gadiem mākslinieki strādā ar modeli. Sieviete kā modelis, lai mākslas darbā radītu tēlu, nav nemaz tik viegli sastopams. Nav grūti atrast skaistus cilvēkus un radīt mizanscēnu, bet to uzgleznot – ar krāsu modelēt tēlu, nevis tikai portretu – tas ir jāprot. Izstādē redzami mākslinieki, ar kuriem strādājam galerijā. Tā ir kamerizstāde ar intīmu, emocionālu gaisotni. ”
Pasaules meistaru ietekme
Skatoties izstādi, vērojam pasaules meistaru klātbūtni. Rubensa darbs “Trīs grācijas”, kas apskatāms “Prado” muzejā Madridē, atdzīvojies Frančeskas Kirkes lielformāta gleznā “Trīs figūras ar maskām”.
Daces Lielās “Viesos pie Učello” atsauc atmiņā mākslas vēstures spilgtākos brīžus, kad florenciešu mākslinieks Paolo Učello renesanses mākslā sāka izmantot perspektīvi, lai radītu gleznās dziļuma sajūtu. Toreiz tas bija atklājums. Daces Lielās gleznā Učello motīvi redzami perspektīvā kopā ar mākslinieces radīto sievietes tēlu.
Spāņu baroka laikmeta gleznotāja Djego Velaskesa mākslai raksturīgs dabiskuma apvienojums ar formu monumentalitāti. Izstādē aplūkojama Džemmas Skulmes glezna “Velaskeza motīvs”.
Leonīda Āriņa “Guļava” atsauc atmiņā Matisu un Normunda Brasliņa “Meitene ar auskaru” – senlaicīgu, zeltītu ikonu un nīderlandiešu baroka gleznotāja Johanesa Vermēra meistardarbu “Meitene ar pērļu auskaru”. Izstādē redzami arī neoklasicisma un romantisma pārstāvja Engra motīvi.
Akts kā stāsts
Kailķermenis mākslā ir kā stāsts, tas ietver sievietes iekšējo un ārējo būtību. Gleznot vai zīmēt aktu māksliniekam nozīmē saskaņotu un ciešu sadarbību ar modeli. To savā daiļradē spilgti apliecinājušas mūsu aktu glezniecības klasiķes Felicita Pauļuka un Biruta Baumane.
Izstādē apskatāmi trīs Felicitas Pauļukas pasteļi, kas tapuši pagājušā gadsimta 70. gados. Uzgleznotie sievietes tēli pauž iekšējās pasaules sajūtas un prevalē pār fizisko ķermeni. Tajos jūtamas Modiljani pagarinātās ķermeņa un sejas formas. Pasteļtehnikā redzami arī Baibas Vegeres, Rolanda Grosa un Edvīna Kalnenieka akti.
Iedzimtais sievietes skaistums kā būtiska personības izpausme attēlota Normunda Brasliņa, Laimoņa Mieriņa un Oto Skulmes darbos. Savukārt Birutas Baumanes eļļas glezna “Gulošais akts” pauž aizrautību ar sievietes vareno formu plastiku.
Aktivitāte un ekspresijas
Sieviete var būt ļoti dažāda. Līdzās mierīgajiem, dziļajiem pasteļiem un smalkajiem, vieglajiem zīmējumiem tēli Maijas Tabakas, Daces Lielās un Anitas Melderes darbos ir aktīvi.
Kā feja, kā burve, kā elfs Maijas Tabakas gleznā “Trauslais pamats” no gaismas mežā dejojošā solī nāk tautā iemīļotā aktrise Antra Liedskalniņa. Tik raiti, ka šķiet – tūlīt izkāps no gleznas.
Spēcīgās krāsās uz sarkana fona, leoparda dzīvnieciskajos ķermeņos ar austrumnieciskām sejām lokani izlocījušās sievietes Daces Lielās akrila gleznā “Sfinksas”. Mākslinieces zīmējumā “Divas” no mugurpuses redzami divu nobriedušu sieviešu neizskaistināti kailķermeņi visā augumā. Pār rokām pārmestie kažoki kā ēna sniedz idejisko atrisinājumu – kas mēs esam bez dārgām dekorācijām un lietām. Zīmējums dziļi un precīzi liek aizdomāties par miesiskajām, fiziskajām, materiālajām un garīgajām vērtībām.
Anitas Melderes ekspresīvajā gleznā “Māksliniece” pats sievietes tēls ir kā spēcīgs, plašs otas triepiens ekspresīvā stilā – ļoti dinamisks, dzīvs un radošs.
Izstādes nosaukumā ir pateikts viss vai gandrīz viss par šo izstādi.
“Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma” sniedz iespēju dziļāk ielūkoties sievietes ķermenī un garā, ļaujot saprast modeļa nozīmi mākslinieka darbā.
Sievietes tēls izstādē ir kas vairāk nekā tikai paplašināts portrets. Ekspozīcijas izkārtojuma harmoniskais plūdums apvieno formātos un tehnikās dažādos mākslas darbus un ir skatītāju ievelkošs.
Izstāde vēlreiz un vēlreiz apliecina – sieviete vienmēr bijusi un ir mākslinieku iedvesmas avots.
