Atklājot Lietuvas mākslas telpu 0
Daugavpils Marka Rotko centrā līdz 31. janvārim apskatāma izstāde “Lietuvas mākslas telpa”.
Māksla ir tieši saistīta ar telpu, kas to iekļauj un kas pakļaujas mākslas darbiem un mākslas procesiem. Bieži vien neredzama tā veido kādas ieliņas, kvartāla, pilsētas vai pat veselas valsts koptēlu. Mākslu nav iespējams uzlūkot atsevišķi – tā caurauž arhitektūru, dizainu un citas sfēras, kas kopā veido mūs ieskaujošo pasauli. Māksla ir vēstures lieciniece un reizē arī veidotāja – būdama tieši vai pastarpināti saistīta ar politiskajām un sociālajām norisēm ikdienas dzīvē, tā spēj ne vien sniegt rezultatīvi objektīvu vērojumu no malas, bet arī ietekmēt notikumu gaitu – katrs individuālais radošuma manifests izriet no mākslinieka personas, kas tieši iespaido kādas kultūras identitāti un tai piederošo vai patapināto telpu.
Līdzīgi kā citās Austrumeiropas un postpadomju valstīs, arī Lietuvas kultūras attīstība ir saistīta ar globāliem politikas un ekonomikas procesiem. Turklāt arī Lietuvas ģeogrāfiskais novietojums allaž sekmējis teritorijas pakļautību dažādu lielvalstu un kultūru ietekmei – šādos apstākļos ir veidojusies un attīstījusies Lietuvas nacionālā māksla.
Jaunās valsts identitāte, kā arī tās kultūras, sociālā, ekonomiskā un politiskā dzīve sāka veidoties pēc Pirmā pasaules kara toreizējā galvaspilsētā Kauņā. 20. gs. 30. gados Lietuvas māksla piedzīvo uzplaukuma periodu, kas saistīts ar avangarda mākslas virziena izplatīšanos Eiropā, kuram lietuvieši savukārt piešķīruši īpatnēju saikni ar tradicionālo tautas mākslu, kas ir spēcīga līdz pat mūsdienām.
Laiks pēc Otrā pasaules kara – gandrīz pusgadsimtu ilgais padomju periods – Lietuvas dzīvē iezīmējas ar sarežģītām pretrunām nacionālajā mākslā. Pastāvošās ideoloģijas, mākslas tirgus, kā arī pašu mākslinieku dzīves kontrolei un nodrošināšanai tika dibināta Lietuvas Mākslinieku savienība – institūcija, kas bija vienīgais piespiedu atbalsta mehānisms nacionālajai mākslai līdz pat 20. gs. 80. gadu beigām.
Lietuvas neatkarības laika māksla šobrīd strauji piedzīvo pārmaiņas – izvēles brīvība un tirgus ekonomikas attīstība spēcīgi ietekmējusi nacionālās mākslas un kultūras dzīvi, veicinot konkurences un sacensību garu mākslinieku aprindās, kā arī Lietuvas mākslas starptautisko iekļautību. Lai gan tiek uzskatīts, ka Lietuvas mākslinieku savienība joprojām ir viena no nozīmīgākajām profesionālās mākslas organizācijām valstī, tai līdztekus darbojas arī daudzas citas iniciatīvu grupas, kas gan atsevišķi, gan sadarbojoties veido bagātīgu un daudzpusīgu nacionālās mākslas ainu.
Marka Rotko Mākslas centrā apskatāmajā izstādē eksponēti 18 izcilu Lietuvas mākslinieku darbi, kas pārstāv dažādus medijus – glezniecību, grafiku, tēlniecību un keramiku – un pierāda, ka Lietuva vienmēr ir bijusi viena no nozīmīgākajām mākslas telpām Baltijā. Izstādē pārstāvētas lielākās Lietuvas pilsētas – Viļņa, Kauņa, Šauļi, Klaipēda, Panevēža u. c.
Māris Čačka – izstādes kurators Latvijas pusē, Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra mākslinieciskais vadītājs un reizē arī grafikas mākslinieks – raksturo ekspozīciju kā plašu un visaptverošu: “Izstāde kvalitatīvi atspoguļo pašreizējo situāciju Lietuvas laikmetīgajā mākslā kopumā. Tā parāda lietuviešu grafikas spēcīgo pusi – sietspiedi. Eksponētie grafikas darbi ir formāli tīri un lakoniski. Lietuvas jauno grafiķu paaudze meistarīgi apvieno tradicionālos izteiksmes līdzekļus ar inovācijām. Arī glezniecības darbi ir piesātināti ar izkoptām tradīcijām gan tematiski, gan tehniski.”
Jāatzīmē, ka izstāde “Lietuvas mākslas telpa” ir viens no Rotko centra stratēģiskajiem projektiem, kas popularizē kaimiņvalstu laikmetīgo mākslu. Tuvākajā nākotnē šāda tipa izstādes tiek plānotas arī sadarbībā ar Baltkrievijas un Igaunijas māksliniekiem. Taču šis konkrētais projekts ir izaudzis no ilgtermiņa sadarbības ar Lietuvas Mākslinieku savienību un Lietuvas lielāko pilsētu municipālajām un privātajām galerijām, kā arī mākslas muzejiem.
Līdzās plašajai Lietuvas mākslas ekspozīcijai Rotko centrā skatāma arī tās kuratora – mākslinieka Vadota Januļa – personālizstāde “Atmiņu krātuves”, kas semantiski paspilgtina Lietuvas laikmetīgās mākslas telpas nozīmi. Kā saka pats mākslinieks, viņa “objekti jeb instalācijas absorbē dažādas mākslas formas: skaņu, kaligrāfiju; lai akcentētu idejas svarīgumu, tiek izmantota pat smarža”. V. Januļa spēja savos darbos apvienot tik dažādus mākslas medijus brīnišķīgi sasaucas ar daudzšķautņaino Lietuvas mākslas telpu.
Izstādē piedalās šādi mākslinieki – Tomass Vaičaitis, Povils Anikins, Ričards Garbačiausks, Danute Gražiene, Bronius Gražis, Romualds Balinsks, Ritis Martinionis, Arūns Uogints, Petrs Rakštiks, Vaiva Kovieraite, Reda Uogintiene, Renata Murauskaite, Simona Bagdonaite, Laura Guoke, Jons Vaitkevičs, Mindaugs Šimkevičs, Martins Gauba, Izroildžons Baroti.
Izstādes kuratori – Vaidots Janulis (Lietuva) un Māris Čačka (Latvija, Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrs).
