Atklājot latviešu mūzikas kodolu: kamermūzikas ieraksti 0
Šķiet, viskošāk latviešu skaņumāksla atklājas tieši kamermūzikā, kur tā spēj būt ļoti intīma, personiska, uz savstarpēju sadzirdēšanu un sajušanu vērsta, kur tā kļūst eksperimentiem un pašizteiksmei pakļāvīga. Dabas balsis ir kameriskas. Tāpat kā ieklausīšanās sevī, līdzcilvēkā. Domās un sarunās. Pat latviešu simfoniskā mūzika griežas uz kamermūzikas pusi, arī opera. Nav nemaz tik daudz komponistu, kuri glezno lieliem triepieniem un masīvām skaņublīvām. Toties nelieliem sastāviem raksta visi.
Flauta ir kā putna balss, kā spīva dziesma vai līdz baltkvēlei sakoncentrēta doma. Vai brīnums, ka tai mūsu skaņumākslā īpaša vieta? Latviešu flautas mūzikas tradīcija ir ievērojama – izcilu mākslinieku plejāde (pat sava skola) ir vērā ņemama: Arnolds Šturms – Imants Sneibis – Dita Krenberga, un vēl virkne citu izcilu balsu, starp kurām emocionāli piesātinātākā, kaismīgākā, melnbaltiem kontrastiem pilnākā pieder Ilonai Meijai. Savukārt viņas partnere albuma ierakstā ir pianiste Dzintra Erliha – jūtīga romantiskās un laikmetīgās mūzikas interprete ar lielisku krāsu un nianšu izjūtu. Albums paver plašu skatu uz latviešu flautas mūziku no pagātnes līdz mūsdienām, aptverot stilistiski ļoti daudzveidīgu skaņdarbu klāstu, kas sniedz antoloģisku ieskatu latviešu mūzikā flautai. Te atrodami arī citu sastāvu skaņdarbu pārlikumi flautai. Programma veidojusies ļoti krāsaina, pārliecinoša, pārskatāma. No klasikas līdz mūsdienām. No miniatūras līdz lielformai. No citkārt latviešu mūzikai neierastā prieka, humora un dzīvespriecīgām stilizāciju spēlēm līdz vairāk ierastajam sērdienības manifestam, eksistenciālām pārdomām un visdažādāko nianšu skumjām. Lūcija Garūta, Jānis Mediņš, Pēteris Plakidis, Imants Zemzaris, Artūrs Grīnups, Maija Einfelde, Pēteris Vasks, Anitra Tumševica, Santa Bušs, Dace Aperāne – katrs no viņiem ienāk ar sava laika zīmēm, kopā veidojot episki plašu latviešu mūzikas vērojumu no putna lidojuma. Varētu domāt, ka vēlme veidot antoloģijas tipa izdevumu, kādus jau ierasti sagaidām no Latvijas Mūzikas informācijas centra, kļūs mazliet formāla un tiks pakļauta obligāti iekļaujamu darbu nepieciešamības loģikai, taču diska dramaturģija veidojas ļoti organiski, klausītājam dodot iespēju mūziku patiešām izbaudīt, skanējuma laiku piepildot ar nianšu jaunatklāšanas prieku. Vai tā būtu Pētera Plakida stūrainā “Pastorāle” vai Imanta Zemzara “Variācijas par Frensisa Lē tēmu” ar franču filmmūzikas šarmanto pieskārienu, vai Pētera Vaska “Sonāte”, kas atsauc atmiņā “Ainavu ar putniem”, vai ūdens matērijas nianšu izpētē iegrimusī Santas Bušs “TransparenT”, kas veltīta pianistei Dzintrai Erlihai, – atskaņotājmākslinieces arvien atrod jaunas nianses, kuras klausītāju fascinē līdz pat ieraksta beigām.
Valsts simtgadei veltītajā sērijā Latvijas Mūzikas informācijas centrs un ierakstu kompānija “Skani!” laidusi klajā vēl vienu latviešu mūzikas albumu, ko ieskaņojis pūtēju kvintets “Carion” – pārsteigums mūsdienu mūzikas pasaulē, izcila un daudzas slavinošas atsauksmes saņēmusi dāņu–latviešu–zviedru mūziķu vienība, kas ieskaņojusi Imanta Zemzara, Pētera Plakida, Pētera Vaska opusus. Egila Upatnieka oboja un Egila Šēfera klarnete iekļaujas ziemeļvalstu kolēģu saskaņā, kurā lielu lomu spēlē telpiska instrumentālā aktierspēle, kas jūtama arī ierakstā. Albums izceļas ar skaistu kopskaņu un mākslinieku spēju atklāt latviešu mūzikas kodolu un garu, kā arī spēju raisīt kultūrvēsturiskas alūzijas par reiz tik raksturīgo mīlestību uz “ragu mūziku”, kas vēdī no literatūras klasikas. Abu albumu īpašā vērtība – informatīvi piesātinātie un profesionālie bukletu teksti, kuru autores ir Dzintra Erliha, Ināra Jakubone, Ingrīda Zemzare.
