Atklājot Latgali kultūrzīmju valodā 0
Jau pavisam drīz klajā nāks enciklopēdisks izdevums, kurā pirmo reizi mēģināts apkopot ziņas par daudzveidīgajām kultūras izpausmēm, kas raksturīgas vienīgi Latgalei. Tā veidotāju galvenais mērķis – paplašināt un bagātināt sabiedrības skatījumu uz šā reģiona kultūru.
Pietrūkst uzziņu literatūras
“Jau gatavi apmēram 80% vārdnīcas,” saka tās zinātniskā redaktore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece Rēzeknes Augstskolā Ilga Šuplinska. Tieši tur arī notiek vārdnīcas sagatavošana, īstenojot Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu “Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā”.
Vairāk nekā divdesmit projektā iesaistītie dalībnieki vārdnīcai piemērotākos objektus, parādības, personas meklē un atlasa jau kopš 2009. gada nogales. “Kad sākām strādāt pie vārdnīcas koncepcijas, sapratām, cik ļoti patiesībā pietrūkst šādas apkopojošas, zinātniskas literatūras par kultūru Latgalē. Līdz šim taču nav izdota neviena Latgalei veltīta simbolu vai frazeoloģismu, vai kāda valodu skaidrojoša vārdnīca,” stāsta I. Šuplinska.
Atklāj simbolisko dimensiju
Divus gadus ilgie pētījumi vainagojušies ar to, ka projektā iesaistītie filologi, vēsturnieki, ekonomisti un ģeogrāfi apzinājuši milzīgu apjomu kultūras izpausmju Latgalē. Tiesa, ilustrētajā vārdnīcā iekļaus vien 300 – specifiskākās – tās, kuras reģiona iedzīvotāju un zinātnieku grupas skatījumā ir Latgales kultūras zīmes. “Vārdnīcas pamatvienība ir reģionā sastopams nosaukums ar simbolisku dimensiju. Tās ir kultūras zīmes, jo raisa cilvēkos tūlītējas asociācijas ar dzīvošanu reģionā un tā kultūrā,” izdevuma veidošanas pamatprincipus skaidro I. Šuplinska. Viena no vārdnīcā iekļautajām zīmēm ir, piemēram, “olūts”. Latgaliski tas nozīmē avots, taču lielākajai daļai reģiona iemītnieku šis vārds galvenokārt saistās ar ikgadējo literatūras almanahu “Olūts”. Savukārt “batvini” (sarkanās bietes vai aukstā zupa) ir daļa no Latgalē lietota frazeoloģisma un iekļauti rakstnieka Valentīna Lukaševiča dzejoļu krājuma nosaukumā. Bet vārds “susātivs” (ēna) lielai daļai jauniešu Latgalē saistās ar rokmūziķa “Sovvaļnīka” izdoto otro mūzikas albumu – ”Bolts susātivs”. Līdzīgi arī “palādas” (pūces) ir gan putna nosaukums, gan amatieru teātra kopa Baltinavā.
“Izstrādājot vārdnīcu, mūsu iecere nav bijusi veidot vienu konkrētu Latgales kultūras kanonu,” teic zinātniskā redaktore.
“Izdevums būs atvērts kā labojumiem, tā papildinājumiem. Tā radīšana, manuprāt, ir nepabeidzams darbs.” Par katru kultūrzīmi sagatavots lappusi garš uzziņu materiāls, parādot kultūras izpausmi ne vien no mūsdienu, bet arī no vēsturiskā, ģeogrāfiskā un ekonomiskā aspekta.
Ekspertu komanda ir arī piesaistījusi papildu līdzekļus, lai jau šoruden sāktu strādāt pie Latgales kultūrvēstures “virtuālā muzeja”, kur interesenti varēs iepazīties ar vēl plašāku kultūras zīmju skaitu, nekā iekļauts vārdnīcā.
Cer mainīt valdošos priekšstatus
Plānots, ka lingvoteritoriālā vārdnīca latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā būs pieejama visās izglītības iestāžu un pilsētu bibliotēkās Latgalē, kā arī lielākajās grāmatu krātuvēs citviet Latvijā. Projekta zinātniskā vadītāja, Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece Sanita Lazdiņa cer, ka šāds uzziņu materiāls par Latgales kultūras procesiem varētu bagātināt sabiedrības skatījumu uz šā reģiona kultūru.
Jo īpaši tas svarīgi situācijā, kad cilvēki Latgali nereti saredz tikai kā ekonomiski un sociāli vājāko Latvijas reģionu vai arī kā vietu, kur pamazām izmirst gadsimtiem ilgi glabātais un uzturētais etnogrāfiskais kultūras mantojums.
“Latgale ir pazīstama ar savu podniecību un baznīcām,” saka S. Lazdiņa. “Taču Latgalē norit arī mūsdienīgi kultūras procesi – tiek iestudētas lugas, rīkoti vērienīgi mūzikas pasākumi, izdotas grāmatas. Attīstās arī kultūras industrija – piemēram, Rēzeknē top jaunā koncertzāle.” Vārdnīcas iznākšana jāskata arī kā būtisks notikums latviskās pašapziņas celšanā: “Topošais izdevums parāda latgaliešu valodas nozīmi reģionā – kā tā ieaudusies un nosaka mūsdienu kultūras dzīvi. Bet tieši lokālās, reģionālās izloksnes taču padara bagātu un daudzveidīgu latviešu valodu, kas ir mūsu galvenais lepnuma avots,” uzsver S. Lazdiņa.
Viedokļi
Vai Latvijas sabiedrība ir pietiekami zinoša par kultūras procesiem Latgales reģionā?
Jānis Streičs, kinorežisors:“Raudāšana par Latgali ir politiķu sabangota, jo tā vairs nav garīgais tuksnesis kā manā jaunībā. Ir unikāli kultūrvēsturiski izdevumi, divas augstskolas. Jautājums ir tikai par to, vai cilvēki vēlas par Latgali kaut ko arī uzzināt. Lieliski strādā, piemēram, Latgales Kultūras centra izdevniecība, kuras paspārnē iznākusi apjomīga, reģionam veltīta Pētera Zeiļa enciklopēdiska grāmata “Latgale un tās ļaudis”. Tāpat P. Zeile ir uzrakstījis divus apjomīgus sējumus, kuros apkopota informācija par Latgales kultūras darbiniekiem. Latgales kultūras atdzimšanā daudz dara Daugavpils Universitātes Latgales pētnieciskais institūts. Par novada garīgo atpalicību raud tie, kam Latgale ir tikai politiskais trumpis. Dodiet darbu un iespējas ražot Latvijas preces un tad latgaliešiem būs “dūša kai mīts, ka calmus var lauzt.”
Broņislavs Spridzāns, žurnālists, raidījuma “Latgales vārds” vadītājs Latvijas radio 4: “Protams, ja šo brīdi salīdzina ar pirmsneatkarības gadiem, tad zināšanu par Latgali un tās kultūras procesiem un ievērojamiem darbiniekiem ir daudz vairāk. To pierāda kaut vai nesen mūžībā aizgājušās dzejnieces Broņislavas Mārtuževas godināšana. Tomēr vēl aizvien valda uzskats, ka valstiski svarīgi un vērtīgi kultūras notikumi norisinās visur citur, tikai ne Latgalē. Informācijas pārklājums par kultūras procesiem reģionā ir nepietiekams, tāpēc priecājos par katru jaunu Latgales kultūras videi veltītu izdevumu.”
Uzziņa * Projekta “Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti” kopējais budžets ir 1 182 468 lati, un tas turpinās no 2009. gada decembra līdz 2012. gada novembrim. * Šobrīd kā daļa no projekta izdoti trīs uzziņu materiāli par Latgali – katalogs “Latgalieša CV”, alternatīva tūrisma karte “Multikulturālā Rēzekne” un brošūra “Latgaliešu valoda Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu kontekstā”. Izdevumi pieejami Latgalē un lielākajās bibliotēkās citviet Latvijā.
Populārākās kultūras zīmes Latgalē Lingvoteritoriālās vārdnīcas gatavošanas gaitā veikta 1959 cilvēku aptauja. Lūk, dažas ar Latgali saistītas kultūras zīmes, kas tajā izskanēja: Aglyuna; latgalīšu volūda; latgalīts; kopusvātki; Dīvs paleidz!/Paļdis Dīvam!; Vasals! (latv. – Sveiks!); Rēzekne, Rēsne, Rēksne, Režiča; čangals; lobs cylvāks; Ols; Paļdis! |
