
Atklājot ēdamā identitāti 0
Nesen iznākušajā Janīnas Kursītes “Virtuves vārdenē” iekļauts vairāk nekā 300 teicēju paustais no visiem Latvijas novadiem, kā arī ASV, Austrālijas, Baltkrievijas, Kaļiņingradas apgabala un Sibīrijas Krievijā, Kanādas, Lietuvas, Vācijas un Zviedrijas.
Grāmatā ir 970 lappuses blīva teksta, kurā vienlīdz svarīga loma kā vārdu nozīmei, tā paralēlformām (uzturā lietojamu augu, sēņu u. c. nosaukumiem pievienoti arī latīniskie nosaukumi), lietojumam latviešu folklorā un literatūrā, kā arī tam, kā pieminēto ēdienu pagatavot. Janīna Kursīte atzīst, ka vislielāko pārsteigumu viņai sagādājis tas, cik daudz zināšanu par tradicionālo ēdienu gatavošanu vēl saglabājies, turklāt ne tikai vecākajā paaudzē, bet arī četrdesmit un piecdesmit gadus veco un jauniešu vidū. Tomēr šīs zināšanas netiek liktas lietā.
Pašķirstot “Virtuves vārdeni”, galva sagriežas no pazīstamiem un mazpazīstamiem, kā arī pavisam nepazīstamiem vārdiem, bet dažiem vārdiem atvēlētas pat vairākas lappuses. Tādu godu izpelnījusies ne vien maize, bet arī piens, putra, kāposti, taču, šķiet, visgarākais šķirklis piecu lappušu garumā ticis kartupeļiem.
Folkloras un literatūras citātu iestarpinājumi grāmatai piešķir īpašu noskaņu, kuru autore pasmaidot nosauc par sviestu uz maizes: “Darbs pie vārdnīcas sākās ar teicējiem, materiāla krājās arvien vairāk, bet sākumā nebija īsti skaidrs, kā to izmantot. Tad sāka veidoties šķirkļi, kamēr sapratu, ka negribu tikai sausu vārdnīcu. Tad nu folklora kļuva par sviestiņu uz maizes, bet izvilkumi no literatūras – par kaņepju sviestu pa virsu.” Profesore teic, ka, pie vārdenes strādājot, no jauna ieraudzījusi vairākus latviešu rakstniekus, tostarp Zeibotu Jēkabu, Andreju Upīti, kuri agrāk šķituši pārmēru sociāli ievirzīti: “Tagad gluži citām acīm caur viņiem paskatījos uz latviešu vēsturi.” Starp citētajiem rakstniekiem ne tikai tādi, kuru attiecības ar ēdienu nav liels pārsteigums – Brigadere, Jaunsudrabiņš, Čaks, Jākobsons –, bet arī atrasti jestri un mazāk zināmi piemēri, kā Kursītes gadījumā ierasts – gan literārajā latviešu valodā, gan latgaliešu un ventiņu dialektā.
Uzziņa Kopējās grāmatas “Virtuves vārdene” izmaksas – līdz Ls 10 000. No tām tipogrāfijas izmaksas: * Ls 2900 – no valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība” projekta Nr. 6.4. “Latvijas novadi un latviešu diaspora kultūrvēsturiskā skatījumā”); * Ls 2005 – uzņēmuma ieguldījums un privāto sponsoru līdzekļi; * Ls 700 – nodibinājuma “Letonikas fonds” līdzekļi. * Grāmata veikalos maksā vidēji 20 latus. |