Atklājas jauni fakti par asinspirti Krimā 0
Varasiestādes Krievijas okupētajā Krimā meklē līdzzinātāju uzbrucējam, kurš trešdien Kerčas arodskolā sarīkoja slaktiņu, nogalinot 19 un ievainojot vairāk nekā 50 cilvēkus, ceturtdien pavēstīja amatpersona.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka 18 gadus vecais audzēknis slaktiņu, kurā upuriem tika uzbrukts, raidot lodes un detonējot spridzekli, sarīkojis viens.
Skolotāji un studiju biedri uzbrucēju raksturojuši kā kautrīgu cilvēku, kuram bijis maz draugu.
Okupantu ieceltais Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs Krievijas ziņu aģentūrām ceturtdien sacīja, ka uzbrucējam, kurš esot identificēts kā Vjačeslavs Rosļakovs, iespējams, bijis līdzzinātājs.
“Svarīgākais ir atrast, kas viņu apmācīja šī nozieguma īstenošanai,” sacīja Aksjonovs. “Viņš darbojās viens, mēs to zinām. Bet šis nelietis nevarēja šo uzbrukumu sagatavot pats uz savu roku. Tā uzskatu es un mani kolēģi.”
Upuri, kas nonākuši slimnīcās, guvuši savainojumus, eksplodējot ar šrapneļiem pildītam spridzeklim.
Jaunietis, kurš trešdien arodskolā sarīkojis slaktiņu, nogalinot vismaz 20 cilvēkus, un tad izdarījis pašnāvību, runājis par atriebību skolā pieredzētās ņirgāšanās dēļ, Krievijas medijiem ceturtdien pastāstīja viņa bijusī draudzene.
“Vladislavs [Rosļakovs] man pastāvīgi stāstīja, ka viņš bieži strīdas ar apkārtējiem. Viņš stāstīja, ka zaudējis ticību cilvēkiem, kad grupas biedri sākuši par viņu ņirgāties, jo viņš nav bijis tāds kā citi,” Kremļa finansētajām telekanālam RT sacīja 15 gadus vecā Zlata.
Rosļakovs viņai teicis, ka tāpēc “negrib dzīvot” un vēlas par ņirgāšanos atriebties. Kā stāstīja meitene, pēc tam kad viņi pārstājuši tikties, Rosļakovs arī viņu iekļāvis melnajā sarakstā. “Kad mēs ar viņu tikāmies, viss bija labi. Viņš bija laipns un atsaucīgs, palīdzēja man, kad bija slikti,” stāstīja meitene.
Atbilstoši jaunākajiem datiem trešdien sprādzienā un apšaudē Kerčas arodskolā dzīvību zaudēja 21 cilvēks.
Krievijas izmeklētāji un okupētās pussalas iedzīvotāji cenšas izprast, kādi bijuši slepkavas motīvi un kā viņš spējis sarīkot šāda mēroga slaktiņu.
Kopš Krimas okupācijas Krievijas varasiestādes vairākkārt brīdinājušas par terorisma draudiem, ko it kā rada kādi konkrēti neidentificēti ukraiņu nacionālisti, kā arī okupētās Ukrainas pussalas pamatiedzīvotāji – Krimas tatāri.
Kaut arī pretestība okupācijas varai tiek izrādīta, rīkojot demonstrācijas, tomēr vardarbīgās aktivitātēs Krimā šīs iedzīvotāju grupas nav iesaistījušās.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.