Interneta vietnē atklāj datus par Krievijas armijas zaudējumiem Ukrainā 6
Autori: Zane Rutkovska, Valdis Bērziņš
Krievija joprojām noliedz, ka tās karavīri karotu Ukrainā un asi kritizē Rietumu atbalstu Kijevai, taču interneta vietnē “Delovaja žizņ” (nejauši?) publiskota informācija, kas apliecina pretējo.
Krituši 2000 Krievijas karavīru
Rakstā “Kompensācija militārpersonām, kas piedalījušās karadarbībā Ukrainā 2014.–2015. gadā” atklāts, ka Krievijas valdība pieņēmusi lēmumu par naudas kompensāciju karavīriem, kas piedalījušies militārajās operācijās Ukrainas austrumos. Kritušā karavīra ģimenei paredzēta kompensācija trīs miljoni rubļu (37 800 eiro), bet ievainotā karavīra ģimenei 1,5 miljoni rubļu (19 000 eiro). Interneta vietnē “Delovaja žizņ”, atsaucoties uz Krievijas valdības lēmumu, apgalvots, ka līdz šī gada 1. februārim jau izmaksāta kompensācija vairāk nekā 2000 kritušo Krievijas armijas karavīru ģimenēm un 3200 smagi ievainoto karavīru ģimenēm. Daļa no tiem uz mūžu kļuvuši par invalīdiem, savā tīmekļa vietnē raksta ASV biznesa žurnāls “Forbes”, atsaucoties uz informāciju vietnē “Delovaja žizņ”. Rakstā teikts, ka Krievijas karavīri, kas noslēguši līgumu par karošanu Austrumukrainā, par katru dienu militārā konflikta zonā saņem 1800 rubļus (23 eiro). Kompensācijās bojāgājušo ģimenēm un invalīdiem kopumā izmaksāti 20 miljoni dolāru. Tā nav liela daļa no aptuveni 50 miljardu dolāru Krievijas aizsardzības budžeta.
Pērk bojāgājušo tuvinieku klusēšanu
Publiskotais kompensācijas apjoms, ko saņem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru ģimenes, sakrīt ar noslepkavotā Kremļa opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova savulaik apkopoto informāciju. To Ukrainas medijam “Novoje vremja” šā gada pavasarī izpaudis Ņemcova līdzgaitnieks Iļja Jašins. Naudu radinieki saņēmuši, kad parakstījuši dokumentu, kurā apņēmušies neizpaust ziņas par notikušo. Šā gada maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins datiem par Krievijas armijas zaudējumiem īpašajās operācijās miera laikā piemēroja valsts noslēpuma statusu, liedzot “specoperācijās” bojāgājušo karavīru ģimenēm uzzināt savu tuvinieku likteni. Tas nozīmē arī, ka jebkāda datu publiskošana par šo tēmu ir krimināli sodāma. Rīkojums tika izdots pēc tam, kad ASV un Ukrainas izlūkdienesti Donbasā atklāja pārvietojamus krematorijus, kuros, iespējams dedzināti kaujās kritušo Krievijas karavīru līķi.
“Forbes” atzīmē, ka “Delovaja žizņ” nejauši vai apzināti atklātā patiesība par tūkstošiem Krievijas armijas karavīru upuriem Austrumukrainā, sagrauj Putina iepriekš uzturēto mītu par nenozīmīgu Donbasā kritušo Krievijas patriotu skaitu, kas brīvprātīgi aizstāvējuši tautiešus no neonacistu ekstrēmistiem, kā arī liegšanos par Krievijas aktīvu dalību bruņotajā konfliktā Ukrainā. “Kremlis, visticamāk, apgalvos, ka publicētā informācija ir viltojums. Skaitļi tomēr apstiprina acīmredzamo: Krievijas karaspēks ir Austrumukrainā un Maskava to apgādā ar smagajiem ieročiem,” secina “Forbes” žurnālists Pols Gregorijs. Kremlis ir vairākkārt noliedzis savu saistību ar karadarbību Ukrainas teritorijā. Taču arī cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” satelītuzņēmumi un liecības, ko tā savākusi , norāda uz neapstrīdamiem pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas austrumos.
Publicētie dati jau dzēsti
Žurnāls “Forbes” pieļauj, ka šie dati publicēti nejauši, jo tika ātri dzēsti. Jaunajā raksta versijā informācija ir koriģēta – izņemtas ziņas par upuru skaitu un izmaksātajām kompensācijām ievainoto un bojāgājušo radiniekiem. Tomēr ukraiņu izdevumam “Novij region” izdevies saglabāt vietnē “Delovaja žizņ” jau 24. martā ievietotā raksta sākotnējo versiju, kas tagad tiek plaši komentēta ārzermju presē. “Rakstā minētā informācija par kompensācijām karadarbībā Austrumukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem varētu būt informācijas noplūde, kas publicēta nejauši,” pieļauj britu laikraksts “The Times”. Raidsabiedrība NBC atzīmē, ka martā, kad šī informācija tika publicēta mazpazīstamajā vietnē “Delovaja žizņ”, tā neizraisīja sensāciju, taču tika cenzēta šonedēļ, kad dati par Krievijas zaudējumiem karā Austrumukrainā tiek apspriesti pasaules plašsaziņas līdzekļos. “Delovaja žizņ” pārstāvis Anatolijs Kravčenko intervijā NBC paziņojis, ka raksts tika izņemts pēc tam, kad Krievijas varas iestādes piedraudēja slēgt vietni un sākt kriminālprocesu par Krievijas prezidenta rīkojuma pārkāpšanu. Kravčenko teica, ka publicētā informācija pamatota uz “Delovaja žizņ” avotiem Krievijas Aizsardzības ministrijā un karavīru radinieku sniegto informāciju.
Žurnāls “Forbes” atzīmē, ka karavīru radinieki, atklājot datus par savu tuvinieku bojāeju Krievijas armijas vienībās Austrumukrainā, riskē būt apsūdzēti kriminālnoziegumā par valsts noslēpuma izpaušanu, kā arī var zaudēt tiesības uz pensiju un pabalstiem.
