Atklāj to, ko kāds grib noslēpt. “LA” reportāža no Valsts tiesu ekspertīžu biroja 1
Latvijā jau teju simts gadus darbojas un attīstītās tiesu un kriminālistiskās ekspertīzes. Holivudas kino un televīzijas seriāli šo ekspertu darbu pārvērtuši par romantisku cīņu ar ļaundariem, kas notiek idealizētā tehnolandē.
Jebkurš darbs ar lietiskajiem pierādījumiem – sākot no traipa analīzes, līķa vai tā daļas izpētes un beidzot ar niecīgu mata galu – filmās izskatās pēc aizraujoša brīnumu šova.
Meklējot interesanto, bet mazāk zināmo un lūkojot, cik realitāte tāla no filmās redzētā, “Latvijas Avīze” dodas uz Valsts tiesu ekspertīžu biroju. Vienu no vairākām svarīgām ekspertīzes iestādēm, kur atklāj to, ko kāds vēlētos paturēt noslēpumā. Biroja laboratorijas aptver visplašākās analīzes – no smiltīm uz pazoles līdz tabakas lapām un naža spala no ziloņkaula vai čūskādas makiem un kašmira adījumiem. Un, protams, rokrakstiem, draudu vēstulēm un dokumentiem.
Stikla putekļi un mikrolauskas
Ļoti bieži nozieguma vietā tiek saplēsts stikls. Vai tā būtu ielaušanās mājā pa logu vai veikalā, sabojājot durvis vai skatlogu, vai arī izsitot automašīnas logu. Tās nav tikai zādzības un laupīšanas. Atcerēsimies arī par izdauzītajiem stikliem 2009. gada 13. janvāra grautiņos pēc akcijas Rīgā Doma laukumā.
Lai saistītu personu ar šādu notikumu, vajadzīga pavisam niecīga stikla lauska.
Vien pusmilimetru plata. Teju stikla puteklis. Tas var palikt matos, apģērbā vai kurpes zolē.
Stikla pēdas – visniecīgākās drumslas un saberzta stikla putekļus – ekspertīžu birojā meklē, gan kratot un vētījot apģērbu un priekšmetus virs īpašas spoža metāla milzu piltuves, gan ar īpašām sūknēšanas ierīcēm, savācot analizējamo materiālu filtros. Seko analīzes process vairākos posmos, lūkojot, vai salīdzināmais stikls no notikumu vietas atbilst mikrolauskām uz darbarīkiem vai aizdomās turamā apģērbā.
Īpašā ierīcē – rentgenfluorescences mikrospektrometrā – vērtē elementu sastāvu un tā proporcijas – katram stiklam tas ir unikāls. Taču, pat ja konstatēta sakritība, ar to analīzes nebeidzas. Tiek salīdzināts stikla refrakcijas jeb gaismas laušanas koeficients eļļā. Un atkal iemesls pabrīnīties par iekārtu jutīgumu. Analīzei pietiek ar pusi no augšminētās pusmilimetru garās un platās stikla lauskas, to salaužot divās daļās.
Pareizi rīkojoties, ar to ir gana, lai pierādītu aizdomās turamā atrašanos noteiktā vietā.
“Stikla ražošanu var salīdzināt ar putras vārīšanu. Katru rītu it kā vāri to pašu putru no vienām un tām pašām sastāvdaļām, tomēr ik reizi attiecība ir nedaudz cita. Tāpat arī stikls – pat viena veida stikls no vienām sastāvdaļām tomēr būs gana unikāls, lai to konstatētu,” skaidro stikla laboratorijas vecākā eksperte Olga Liepa.
Viens no mūsdienās populāriem viltojumu veidiem ir zelta stienīši. Nevajag iedomāties lielos “ķieģeļus”, tie var būt arī pavisam nelieli, piemēram, vien 5 gramus smagi investīciju zelta stienīši, kādus arvien biežāk pērk arī Latvijā. Tādēļ iekārta, ar kuras palīdzību analizē vielas ķīmisko sastāvu, marķēta arī kā rentgenstaru avots.
Tas ļauj “palūkoties” zem augšējā slāņa un konstatēt, vai zelta stienītis tiešām viscaur no zelta.
Augsne un pirkstu nospiedumi
Noziedznieka kājas skar zemi. Augsnes atliekas var būt arī uz drēbēm, somām, automašīnu riteņiem, līķu maisa, jebkur. Tādēļ augsnes paraugi tik svarīgi kriminālistikas un tiesu ekspertīžu darbā.
Tie sasaista upuri un noziedznieku ar konkrētu vietu vai, piemēram, transporta līdzekli, kurā atradušies.
Galvenais šajā ziņā ir augsnes parauga ķīmiskais sastāvs un dažādu elementu īpatsvars tajos. Noteikta veida smiltis (ar atšķirīgiem piemaisījumiem), trūdvielas, aļģes un augu sporas, ziedputekšņi un sēklas – tas veido unikālas pēdas, pēc kurām atšķetināt noziegumus, pierādīt kāda vainu vai atbrīvot no atbildības.
Vienā no laboratorijām pie sienas karte. Eksperta diplomdarbs – dažādu augsnes sastāvu analīzes dažādās Latvijas malās. Protams, tik vienkārši kā ārvalstu detektīvos reālajā dzīvē vis nebūs. Nepietiks augsti tehnoloģiskā iekārtā veikt elementu analīzi un mikroskopā izpētīt aļģes, komposta daļiņas, sēklas vai ziedputekšņus, lai varētu precīzi pateikt, no kuras vietas Latvijā tas nācis. Tomēr dažkārt iespējams pat tas. Jo īpaši, kad runa par kādu retu augu vai retu ķīmisku elementu klātbūtni vai neierastu to proporciju analizējamajā materiālā.
Un, protams, vai gan kriminālistika iedomājama bez pirkstu nospiedumu meklēšanas un analīzes. Atšķirībā no pirkstu nospiedumu meklēšanas notikumu vietā, kur kriminālisti darbojas ar lielām otām un oglekļa pulveri, šeit galvenokārt lietā liktas iekārtas. Ievietojot priekšmetus īpašās kamerās un pievadot tajās ciānakrilātu (šī indīgā ķīmiskā viela ir, piemēram, strauji cietējošo sadzīves līmju sastāvā), pirkstu nospiedumi parādīsies ne sliktāk kā CSI izmeklēšanai veltītajās filmās. Ir arī lielizmēra kabīne lielākiem priekšmetiem vai apģērbiem.
Ir iekārtas, kas ar mikroskopisku zelta vai cinka pārklājumu izzīmē pirkstu un roku nospiedumus uz sarežģītākām virsmām.
Īpašā vakuuma kamerā ar šādiem pārklājumiem iespējams iegūt pirkstu nospiedumus pat, piemēram, uz ūdenī ilgstoši stāvējošiem līķu maisiem. Pirkstu, plaukstu un retumis arī pēdu nospiedumi var tikt atklāti uz visdažādākajām virsmām, arī uz naudas, auduma, polietilēna maisiņa – praktiski jebkura virsma, apstrādājot attiecīgā kamerā, padara neredzamo redzamu. Kad pirkstu nospiedums padarīts redzams, seko digitalizēšana un atliek salīdzināšana datorā.
Šāviena pēdu savācējs
Ballistiskās ekspertīzes Latvijā veic Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Šāviena brīdī ap ieroci veidojas noteiktu vielu mākonītis, kas nosēžas uz šāvēja rokām un apģērba. Ar īpašu ierīci – šāviena pēdu savācēju – uz lipīgas virsmas parauga ievākšanas kapsulā šīs mikroskopiskās pēdas tiek savāktas. Lai saprastu, par cik sīkām daļiņām runa, pietiks pateikt, ka tās analizē ne vairs “parastajā” jeb optiskajā, bet gan elektronmikroskopā.
Lietišķi dūcošā iekārta aizņem atsevišķu laboratoriju. Šāviena pēdu analīzē nav runas par “caurumu”, ko veido lode – tas attiecas uz ballistisko ekspertīzi, bet mikrodaļiņām, kas veidojas šāviena rezultātā un paliek uz rokām vai apģērba vēl labu laiku.
Process gan nav ātrs. Paraugs jāievāc ar īpašām testa kapsulām, jāizkārto uz mikroskopa priekšmetgalda, jāpalaiž analīzes un process, un sākas gaidīšana. Ideālā gadījumā iekārtā ievieto analizējamos priekšmetus uz nakti, ļaujot elektronmikroskopam savā gaitā veikt analīzi un attēla atveidi, lai no rīta pie lietas varētu ķerties eksperts.
Aļģes kaulos un dzīvnieku DNS
Tabakas lapas izrādās viens no biežākajiem kontrabandas veidiem, stāsta bioloģe un tiesu eksperte Ieva Gutovska.
Lai nelegāli ievestu valstī, tās mēdz uzdot par mēslojumu vai ražošanas atlikumiem, kas it kā tiekot nogādāti Latvijā pārstrādei, piemēram, termocentrālēs.
Nākas veikt ekspertīzi, lai pierādītu, ka runa, protams, ir par tabaku, ko ieved, lai pagrīdes ražotnēs izgatavotu cigaretes. I. Gutovska saimnieko telpā ar daudziem mikroskopiem – te notiek šķiedru analīze un materiālu noteikšana pēc tām. Tātad arī visu veidu tekstilmateriāli, augu valsts izstrādājumi un dzīvnieku mati.
“Tekstilmateriālu analīze – tas arī ir tas, ko rāda filmās, kad mašīna notriec cilvēku, bet eksperti skatās, vai uz tās palikušas arī kādas daļiņas no apģērba.
Vai arī cits gadījums – noziedznieks apgalvo, ka nav tuvojies bērnam, bet šķiedras uz apģērba pierāda, ka saskarsme tomēr bijusi gan,” stāsta eksperte.
Bet, protams, arī šajā pētījumu virzienā liela loma viltojumiem. Uz laboratoriju tiek nesti kašmira vilnas vai zīda paraugi un prasīts, vai tie ir īsti. Visbiežāk, nav gan. “Kašmira vilnas matiņi ir daudz smalkāki par aitas vilnu; atšķirība ir arī mata zvīņās.” Tik smalkiem pētījumiem jau atkal nepieciešams elektronmikroskops.
Izplatīta Latvijā ir arī malumedniecība. Dažādu materiālu pēdas uz nažiem, zāģiem, transportlīdzekļos, apaviem vai apģērba var saistīt personu ar konkrētu vietu, kur dzīvnieks nomedīts, transportēts vai sadalīts. Arī šie paraugi mēro ceļu uz Valsts tiesu ekspertīžu biroju.
Drīzā laikā birojs piedāvās vēl vienu pētniecības metodi – dzīvnieku un augu DNS materiāla analīzes. Latviešu valodā tam dots interesants apzīmējums “necilvēka dns”.
Tas pavērs ļoti plašas analīžu iespējas visur, kur atrodamas ģenētiskā koda pēdas. Savukārt cilvēka DNS, kā iepriekš, tiks analizēts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.
Plašas pētījumu iespējas sniedz arī kramaļģes jeb diatomas. No citām aļģēm tās atšķiras ar silīcija dioksīda – krama – bruņām. Šis izturīgais mikroskopiskais radījums ir visur. Turklāt gan jūras, gan saldūdenī; arī uz mitrām virsmām un augsnes. Nonākot organismā, piemēram, dzīvniekam vai cilvēkam slīkstot un sarijoties ūdeni, tās var tikt atrastas pat kaulu sistēmā. Tādējādi pēc kramaļģēm jau atkal iespējams saistīt gan upuri, gan vainīgo ar noteiktu atrašanās vietu, līdz pat konkrētai ūdenstilpei vai kādam mitram pagrabam.
Uzlauztie gāzes skaitītāji
Tikām esam nonākuši pie jauna papildinājuma instrumentu arsenālā – trīsdimensionāla digitālā mikroskopa, kurā manas vizītes laikā tiek analizēta gāzes skaitītāja plomba. Tas esot vēl viens populārs nozieguma veids Latvijā.
Turklāt vaininieki gluži nepamatoti domājot, ka izspruks no atbildības.
Gāzes skaitītājus nomainot, uzņēmējs vecā parauga iekārtu uzglabā noliktavā. Un, kolīdz apstiprinās aizdomas, ka patēriņa dati tikuši mainīti, tā iekārtu ved uz ekspertīžu biroju, lai veiktu trasoloģisko ekspertīzi. Šoreiz runa par pēdām, ko atstāj jebkuru rīku izmantošana. Un jaunais telpiskais mikroskops spēj atrast arī ar aci neredzamas pēdas un pat veikt to salīdzināšanu ar konkrētu instrumentu, ja arī tāds ir nonācis izmeklētāju rokās.
Ņemot vērā, cik pieprasīta ir konkrētā ekspertīze, metodika jau labi atslīpēta.
Un, protams, transportlīdzekļu zādzības un unikālo identifikācijas numuru izslīpēšanas vai izkodināšanas, cenšanās tos slēpt ar rūsas palīdzību vai kā citādi. Šķiet, viens no atjautīgākajiem veidiem bija precīzi izgriezt metāla apli ap ciparu “6” un sagriezt to kājām gaisā par deviņi. Tomēr metāla reljefi iesistie skaitļi atstāj sakni, kura, izmantojot īpašas metodes, ļauj rekonstruēt sākotnējo numuru un uzrādīt pārveidojumus, stāsta reljefo numurzīmju eksperts Žanis Muša.
Arī paši vilto dokumentus
Ieskats ekspertīžu birojā nebūs pilnīgs, nepieminot ārkārtīgi plašu un tiklab ekonomisko noziegumu, kā terorisma novēršanai svarīgu jomu – dokumentu izpēti. Tikai viena tās daļa ir rokrakstu izpēte, agrāk saukta par grafoloģiju.
Lai gan varētu domāt, ka ar roku rakstīta teksta nozīme strauji samazinās, tā nebūt neesot, stāsta Jana Aumeistere – rokrakstu un parakstu eksperte. Šī joma daudz plašāka par parakstiem uz līgumiem vai draudu vēstulēm.
Pētāmais objekts var būt arī ar asinīm veidots uzraksts uz sienas vai cilvēka ķermeņa.
Ziemeļvalstu kolēģi rūpīgā izpētē spējuši identificēt izcilus Ibsena manuskriptu viltojumus. Bet Latvijā vēsturiski zīmīgs un, pateicoties filmai “Baigā vasara”, labāk zināms ir kāds cits dokuments, kura autentiskumam arī meklēts apliecinājums, – 1940. gada 17. maija ārkārtējā pilnvara. Uz šī unikālā dokumenta pamata Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests trimdā turpinājās līdz pat 1991. gadam.
Dokumentu izpētes joma aptver visu veidu vērtspapīru un dokumentu viltojumus, skrejlapas, poligrāfiju u.c. jomas. Analizēti tiek gan pildspalvu, gan printeru tintes ķīmiskais sastāvs, lāzerprinteru kasetnes, ūdenszīmju un citu drošības elementu viltojumi un pārveidojumi. Piemēram, noteiktas skābes var izkodināt rakstīto tekstu dokumentos, iegūstot tukšas veidlapas, piemēram, viltus dzimšanas apliecību izgatavošanai.
Bet varbūt nozieguma atklāšanai svarīga fotogrāfija sabojāta ar tinti vai, piemēram, kafiju vai asinīm? Izmantojot noteiktas metodes, oriģināls atkal kļūst redzams.
Laikā, kad viesojos birojā, tā eksperti paši nodevušies… dokumentu viltošanai. Tiek izgatavots neeksistējošs dokuments, ar kuru pārbaudīs savu kolēģu modrību citās Eiropas laboratorijās. Savstarpējās pārbaudes, salīdzinot iekārtas un metodes, apmainoties arī ar zināšanām un aktuālajām tendencēm, notiek regulāri. Reizi divos gados Eiropas Savienības ekspertīžu biroju tīklā notiek arī starplaboratoriju salīdzinošā testēšana, kad tiek izsūtīti īpaši kontrolparaugi, kuru analīzes dati tiek salīdzināti savā starpā.
Krimināltiesiskās ekspertīzes gadsimts Latvijā
Nākamā gada rudenī aprit simts gadu, kopš Latvijā darbojas iestāde, kuras pienākumos ietilpst krimināltiesiskā ekspertīze. Protams, pirkstu nospiedumi salīdzināti, indes pēdas meklētas un parakstu autentiskums pētīts jau krietni senāk.
Faktiski viltojumu atklāšana un pēdu izpēte ir tikpat sena kā pati noziedzība. Taču ilgu laiku šīs zināšanas bija nesistemātiskas, atkarīgas no atsevišķiem entuziastiem un to varēšanas.
Ne velti 19. gs. šī joma bija tik jauna un saistoša, ka radīja auglīgu augsni jauna tipa literatūrai – detektīvromāniem. Un viens no slavenākajiem personāžiem, kas savā laboratorijā aizrāvās ar visplašākajiem eksperimentiem, protams, ir Šerloks Holmss.
Simt gadus Latvijā svinēs institūcija, kuras tiešs mūsdienu mantinieks, saglabājot pēctecību par spīti dažādām varām, ir Valsts tiesu ekspertīžu birojs. “Nosaukumi ir mainījušies atkarībā no varas. Bet visu šo laiku birojs atradies Tieslietu ministrijas paspārnē un pēctecība saglabāta,” piebilst biroja priekšnieka vietnieks Raimonds Apinis.
Tiesu ekspertīžu iestādes Latvijā
Latvijā ir pat sešas tiesu ekspertīžu iestādes, kuras padotas trīs dažādiem resoriem.
* Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts tiesu ekspertīžu birojs sniedz ļoti plašu pakalpojumu klāstu, tostarp tādas ekspertīzes, kuras vairs neveic Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piemērs tādai ir autotransporta spuldzīšu ekspertīze, kas nosaka, vai ceļu satiksmes negadījuma brīdī pagrieziena lampiņa bija ieslēgta.
Vēl daudz analīžu, kuras neveic citas iestādes, piemēram, augsnes izpēte, ceļu satiksmes negadījuma izpēte, augu valsts objektu noteikšana un materiālu izpēte, tāpat reljefās zīmes – dažāda veida unikāli identifikācijas numuri gan transportlīdzekļiem, gan dažādām iekārtām. Citur neveic arī lingvistisko ekspertīzi u.c. Tuvākajā laikā šis klāsts tiks papildināts arī ar dzīvnieku un augu DNS izpēti.
* Darbs ar cilvēka DNS, dzīvu un mirušu cilvēku izpēte, kā arī vielu izpēte (indes, alkohols, narkotikas utt.), ko cilvēki lietojuši, galvenokārt piekrīt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram. Šis centrs ir Veselības ministrijas padotībā.
* Ļoti plašu ekspertīžu klāstu sniedz Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde, bet atsevišķus ekspertīžu veidus, piemēram, dokumentu īstumu vai daktiloskopisko identifikāciju (pirkstu nospiedumi) veic Valsts robežsardzes Ekspertīžu dienests.
* Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes ekspertīzes, personas psihiskā stāvokļa vērtējumu, kā arī psiholoģiskā stāvokļa vērtējumu veic Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Personas psihiskā stāvokļa izpēti – sadzīves valodā reducē līdz “pieskaitāms” vai “nepieskaitāms”, kaut arī patiesībā tas nozīmē daudz plašāku ekspertīžu lomu – veic arī Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca.
