Atklāj shēmu, kā biļešu cena Rīgā pieauga pusotru reizi 9
Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt “Rīgas satiksmi” (RS) un “Rīgas mikroautobusu satiksmi” (RMS) par aizliegtu vienošanos, ka RMS braukšanas maksa nedrīkst būt zemāka par RS tarifu. KP abiem uzņēmumiem kopā piemēroja gandrīz 2,3 miljonu eiro naudas sodu un tiesisko pienākumu pārtraukt aizliegtās darbības un RMS noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, balstoties uz objektīviem, pārbaudāmiem un pamatotiem aprēķiniem.
KP šodien izklāstīja veidu, kā uzņēmumi nonāca līdz vienādām biļešu cenām.
Līdz 2012. gadam sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā pamatā nodrošināja Rīgas domei (RD) piederošā RS, tajā pašā laikā pasažieri varēja izmantot arī astoņu neatkarīgu komersantu pakalpojumus – pārvadājumus mikroautobusos. 2011. gada nogalē RD piešķīra RS ekskluzīvas tiesības nodrošināt jebkura veida sabiedriskā transporta pakalpojumus galvaspilsētā, t.sk. pārvadājumus ar paaugstinātu komfortu jeb mikroautobusos.
RS 2012. gadā izsludināja atklātu konkursu par apakšuzņēmuma piesaisti, kam uzticēt pasažieru pārvadāšanu mikroautobusos līdz 35% no kopējā maršrutu tīkla garuma. Tajā viens no galvenajiem kritērijiem bija ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, kas izpaudās kā RS prasība – minimālajai braukšanas maksai nav jābūt zemākai par RS noteikto pamattarifu, kas tobrīd bija 0,50 lati.
RMS piedāvājums atbilda RS prasībai, tādējādi 2013. gada sākumā tika noslēgts apakšuzņēmuma līgums un RMS ieguva tiesības pārvadāt pasažierus. Minēto līgumu, ar kuru RS daļu no RD saņemtajām ekskluzīvajām tiesībām nodevusi RMS, KP vērtē kā vertikālu vienošanos. Vienlaikus KP konstatēja, ka līguma izpildes laikā vertikālās vienošanās rezultātā starp RS un RMS kā autonomiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem tika ierobežota konkurence arī horizontālā līmenī, jo abi uzņēmumi ir konkurenti.
Analizējot noslēgtā līguma nosacījumus, KP konstatēja, ka līgums paredzēja RMS sākotnējās braukšanas maksas veidošanas noteikumus, kā arī tiesības līguma darbības laikā pielāgoties RS tarifam. Vēlāk līgums tika papildināts ar vienošanos, kas paredzēja RMS braukšanas maksas turpmāku pielīdzināšanu RS tarifam, proti, tiesības paaugstināt RMS pamattarifu tādā pašā apjomā, kā tas tiek paaugstināts RS pārvadājumiem. RD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija regulāri apstiprināja pārvadātāju iesniegtos tarifu paaugstinājumus.
2015. gada janvārī abu uzņēmumu sniegto pārvadājumu tarifi pilnībā izlīdzinājās, no 0,70 eiro palielinoties uz 1,15 eiro, savukārt, pērkot biļeti pie vadītāja, turpmāk tika noteikta maksa divi eiro, neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.
Tādējādi mazāk nekā divu gadu laikā RMS konkursā finanšu piedāvājumā norādītā cena (0,50 Ls) ir paaugstinājusies par pusotru reizi. Vienlaikus RMS nav izpildījis konkursā norādīto prasību nodrošināt 34 maršrutus – pasažieriem ir pieejami vien aptuveni 20 dažādi maršruti, tādējādi ierobežojot to izvēles iespējas.
KP norāda, ka cenu izmaiņas uzņēmējdarbībā ir normāla prakse. Arī sabiedriskajos pārvadājumos tās ir pieļaujamas, ja vien tiek balstītas uz pamatotām izmaksām un katra pārvadātāja neatkarīgi veiktiem aprēķiniem par viena pasažiera brauciena pašizmaksu. KP vērš uzmanību, ka uz izmaksām balstītas cenas noteikšanas pieeja ir skaidri noteikta Latvijas normatīvajā regulējumā un Eiropas Savienības likumdošanā sabiedriskā transporta jomā.
Tomēr lietas izmeklēšanas laikā KP no RMS nesaņēma objektīvi pārbaudāmus aprēķinus, kas pamatotu uzņēmuma braukšanas maksas atbilstību RS pārvadājumu tarifam. KP ieskatā ir ekonomiski apšaubāms, ka abu uzņēmumu izmaksas ir vienādas un līdz ar to arī vienāda varētu būt viena pasažiera brauciena pašizmaksa. Papildus to pierāda RS un RMS finanšu rādītāju salīdzinājums – laikā, kad RD dotācijas RS ir būtiski palielinājušās salīdzinājumā ar periodu pirms līguma noslēgšanas ar RMS, RMS ir spējis strādāt pat ar peļņu.
KP secina, ka ir radīts smags konkurences ierobežojums starp diviem vienīgajiem konkurentiem Rīgas sabiedrisko pārvadājumu tirgū – braukšanas maksa tiek noteikta neatbilstoši godīgas konkurences pamatprincipiem.
Šis ierobežojums rada būtisku kaitējumu patērētājiem, jo RS, sevi pasargājot no konkurences spiediena un līdz ar to nepieciešamības optimizēt savu darbību, liedz pasažieriem iespēju saņemt kvalitātei un cenai atbilstošu pakalpojumu. Arī RMS nav motivēts efektivizēt darbību, jo tam ir garantēti noteikta līmeņa ienākumi no pakalpojumu sniegšanas. Vienojoties par RMS minimālā tarifa apmēru, Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem ir liegta iespēja izvēlēties cenas ziņā izdevīgāko sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju.
Vienlaikus KP pieļauj, ka vienošanās dēļ valstij varētu būt radušies zaudējumi, jo tā, balstoties uz ekonomiski nepamatotu un konkurences ierobežojuma rezultātā noteiktu tarifu, kompensē izmaksas, kas radušās par atsevišķu pasažieru grupu bezmaksas pārvadāšanu.
Tāpat KP vērš uzmanību, ka pastāv risks konkurences neitralitātes principa ievērošanai RD darbībā – tā vienlaikus ir gan RS īpašniece, gan lēmuma pieņēmēja par braukšanas tarifiem Rīgā. Tādējādi pašvaldība, kuras mērķis varētu būt savas kapitālsabiedrības (RS) ieņēmumu un peļņas palielināšana, vienlaikus var nebūt ieinteresēta nodrošināt reālas konkurences pastāvēšanu starp RS un RMS.
Lai novērstu minētos riskus un pasažieriem Rīgā sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu sniegti par tarifiem, kas balstīti uz objektīvām, pārbaudāmām un pamatotām izmaksām, ko pieprasa arī sabiedriskā transporta jomā spēkā esošie normatīvie akti, KP ieskatā tarifu apstiprināšanas funkcija ir deleģējama neatkarīgai iestādei. Tas arī novērstu risku, ka tiek negatīvi ietekmēta konkurence pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgū un radīta labvēlīga vide aizliegtām vienošanām.
Par neatļautu vertikālu vienošanos KP piemērojusi RS naudas sodu 2 163 046,63 eiro, RMS – 87 948,40 eiro apmērā. KP abiem uzņēmumiem arī uzlikusi tiesisko pienākumu izbeigt pārkāpumu un trīs mēnešu laikā no KP lēmuma spēkā stāšanās grozīt līguma un noslēgtās papildu vienošanās nosacījumus par to, ka RMS nedrīkst būt zemāka braukšanas maksa par RS piedāvāto. Vienlaikus RMS ir pienākums noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, objektīvi un pamatoti.
Minimālās cenas noteikšana ir smags konkurences tiesību pārkāpums. Tas izslēdz cenu konkurenci starp uzņēmumiem, neļaujot patērētājiem godīgas konkurences cīņā saņemt zemākas cenas, kā arī mākslīgi sadārdzina maksu par pakalpojumu. Konkurentiem, saskaņojot cenas, zūd nepieciešamība paaugstināt savu konkurētspēju, ieguldīt attīstībā un efektivizēt darbību. Līdz ar to zaudētāji ir patērētāji.
