Atklāj, kāds ir visizplatītākais nāves cēlonis iedzīvotājiem Latvijā 106
Visizplatītākais nāves cēlonis iedzīvotājiem Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākais demogrāfijas apskata dati.
Pagājušajā gadā no šīm slimībām valstī nomira 16 900 cilvēku jeb 49,4% no mirušo kopskaita.
Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu, proti, uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju 2021.gadā mirušas 972 sievietes un 810 vīrieši.
Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2021.gadā miruši 5900 cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,3 reizes pārsniedz sieviešu mirstību. Mirušas 274 sievietes un 358 vīrieši uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju, liecina CSP apkopotie dati.
Pērn trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem Covid-19, kas noteikta 4344 gadījumos, vairāk nekā sešas reizes pārsniedzot 2020.gadā no Covid-19 mirušo skaitu, kad reģistrēti 700 nāves gadījumi. Abos minētajos gados visvairāk nāves gadījumu novēroti gada nogalē.
Visvairāk mirstība no Covid-19 skāra vecāka gadagājuma cilvēkus – 88% 2020.gadā un 89% 2021.gadā mirušajām personām bija 60 vai vairāk gadi. Mirušo skaitā sieviešu un vīriešu proporcija ir līdzīga.
Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums. Lai arī pēdējos gados tas pakāpeniski pieaug, 2021.gadā vērojams neliels samazinājums. Pērn dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 73,1 gads, vīriešiem – 68,2 gadi, sievietēm – 77,9 gadi.
Mirstības un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 12,7 gadi, bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 17,5 gadi.
Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos.
Vīriešiem un sievietēm visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošajiem (attiecīgi 70,7 un 79,2 gadi), visīsākais Latgalē – attiecīgi vīriešiem 64,3 gadi un sievietēm 75,5 gadi.
Tātad paredzamā mūža ilguma starpība starp Pierīgas un Latgales reģionos dzīvojošiem vīriešiem ir 6,4 gadi, bet sievietēm – 3,7 gadi, liecina CSP prognozes.
