Atklāj, kā PVN likmes samazināšana ietekmējusi dārzeņu “pelēko tirgu” 2
Pateicoties samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, jūtami pieaudzis un stabilizējies pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem, kā arī sarukusi ēnu ekonomika jeb tā dēvētais pelēkais tirgus, liecina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijas, biedrības “Latvijas dārznieks” sniegtā informācija.
Pēc “Latvijas dārznieks” biedru veikta monitoringa, pagājušajā nedēļā populārāko svaigo dārzeņu mazumtirdzniecības cenas “Maxima” veikalos Latvijā bija zemākas nekā tiem pašiem produktiem Lietuvā.
Sveramās bietes “Maxima” veikalos Latvijā maksāja vidēji 0,25 eiro kilogramā, kamēr “Maxima” veikalos Lietuvā 0,45 eiro kilogramā, 0,5 kilogrami vārtītu biešu Latvijā – 0,65 eiro, kamēr Lietuvā – 0,69 eiro, sveramie kartupeļi “Maxima” veikalos Latvijā – 0,44 eiro, kamēr Lietuvā – 0,45 eiro kilogramā, sveramie kāposti Latvijā – 0,44 eiro, kamēr Lietuvā – 0,49 eiro kilogramā, bet plūmju tomāti Latvijā maksāja 1,69 eiro, bet Lietuvā – 1,99 eiro.
“Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš uzsvēra, ka, pateicoties 5% PVN likmei, ir samazinājies pelēkais tirgus un jūtami pieaudzis un stabilizējies pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem.
Vietējās saimniecības informējušas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir palielinājies arī dārzeņu realizācijas apjoms.
LOSP atgādina, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem datiem, pateicoties samazinātās PVN likmes piemērošanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopībā un dārzeņkopībā, kā arī pieaudzis šo nozaru preču un pakalpojumu apgrozījums un palielinājies vidējais atalgojums.
Samazināta PVN likme nodrošina arī maznodrošinātājiem lielāku pieejamību veselīgai pārtikai un veicina augļu un dārzeņu patēriņu visu iedzīvotāju vidū.
Jau ziņots, ka PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.