Atklāj eirozonas glābšanas fondu 0
Eirozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē Luksemburgā vakar oficiāli sākta reģiona jaunā glābšanas fonda – Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) – darbība.
Sākotnēji bija paredzēts, ka fonds ar 500 miljardu eiro (351 miljards latu) kapitālu, ko veidos dalībvalstu iemaksas, darbību sāks 1. jūlijā, taču prasības izskatīšana par ESM atbilstību valsts pamatlikumam Vācijas Konstitucionālajā tiesā aizkavēja ESM stāšanos spēkā par trīs mēnešiem, atzīmē izdevums “EUObserver”. ESM vadība uzticēta Klausam Reglingam, kurš agrāk strādājis Eiropas Komisijā un patlaban vada Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF), kuru aizstās ESM. Visus lēmumus pieņems valde, kurā darbojas eirozonas 17 dalībvalstu finanšu ministri. Balsošanas sistēma saistīta ar fondā iemaksājamo kapitāla daļu, tāpēc Vācijai, kas dod 27 procentu pienesumu ESM kapitālā, ir veto tiesības. Paredz, ka pirmās iemaksas fondā tiks veiktas šonedēļ. Eirozonas finanšu ministri apsprieda arī jautājumu par ESM izmantošanu, lai finansētu grūtībās nonākušās reģiona bankas. Jūnijā panāktā vienošanās paredz, ka, līdzko tiks izveidota eirozonas banku uzraudzības pārvalde, bankas varēs pēc palīdzības vērsties tieši ESM. Iespēju formāli lūgt ESM fonda palīdzību, lai samazinātu aizdevumu likmes ārējā finanšu tirgū, apsver Spānija, kuras bankām nepieciešami vismaz 60 miljardi eiro stāvokļa stabilizācijai. ESM un Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumu paredzēts noformēt kā Spānijas valsts parādzīmju pirkumu, turklāt ESM var pirkt parādzīmes tikai tad, ja attiecīgā valsts ir rakstiski apliecinājusi reformu ieviešanas plānu. ECB atšķirībā no ESM var pirkt neierobežotu daudzumu Spānijas parādzīmju, taču bankas vadība brīdinājusi, ka pirkšana tiks apturēta, ja attiecīgā valsts nepildīs savas saistības, raksta “EUObserver”.
Pirms nedēļas Vācija, Nīderlande un Somija paziņoja, ka ESM grāmatvedībā netiks ieskaitīti “mantojuma aktīvi”, liekot saprast, ka 60 miljardi eiro paliktu Spānijas valdības parāds. ES finanšu ministri turpina sarunas par banku savienību un ārpus eirozonas esošo banku attiecībām ar jauno eirozonas finanšu iestāžu uzraudzības iestādi.
Kā atzīmē analītiķi, ESM fonda atklāšana sakrīt ar augošajām bažām par Grieķijas iespējamo maksātne-spēju un Spānijā briestošo finanšu krīzi. Grieķijā jau sesto gadu turpinās saimnieciskā lejupslīde, un nav nekādas virzības, ka valsts varētu izpildīt starptautisko aizdevēju noteikumus, atzīmē raidsabiedrība BBC. Eiropas Finanšu stabilitātes fonds jau piešķīris Grieķijai, Īrijai un Portugālei 190 miljardus eiro, taču fonds tiktu izsmelts un naudas nepietiktu, ja ārkārtas palīdzība būtu vajadzīga arī Spānijai un Itālijai.
Eiropas Komisija līdz šim saņēmusi sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstules, kurās pausts atbalsts pretrunīgi vērtētajam finanšu darījumu nodoklim (FTN). Iniciatīvu FTN jautājumā uzņēmušās Francija un Vācija, aicinot panākt vienošanos par “pastiprinātu sadarbību”, lai paātrinātu jaunā nodokļa ieviešanu. Bez Vācijas un Francijas atbalstu FTN izteikušas arī Austrija, Beļģija, Portugāle un Slovēnija. Lai varētu sākt piemērot FTN, nepieciešama vismaz deviņu dalībvalstu piekrišana, un avoti ES pauž pārliecību, ka atlikušās trīs dalībvalstis izdošoties piesaistīt tuvākajā laikā.
Tiek uzskatīts, ka pret jauno nodokli labvēlīga nostāja esot arī Igaunijai un Grieķijai. EK jau jūnijā mēģināja panākt FTN ieviešanu, taču nesaņēma pietiekamu dalībvalstu atbalstu. Īpaši aktīvi pret to iestājās Britānija, paužot satraukumu par nelabvēlīgo ietekmi, kādu jaunais nodoklis atstātu uz Londonas Sitiju, vienu no pasaules finanšu centriem.
Nodokļa atbalstītāji apgalvo, ka tā mērķis esot novērst tās tirgus pārmērības, kas 2008. gadā noveda pie pasaules finanšu krīzes. Paredzēts, ka ar 0,1% lielu nodokli tiks aplikti visu akciju un paju pārdošanas darījumi, bet pārējās finanšu operācijas iecerēts aplikt ar 0,01% nodokli, kas, pēc EK aplēsēm, došot miljardiem eiro lielus ieņēmumus.
Francija un Vācija vēlas, lai jaunais nodoklis, pamatojoties uz deviņu dalībvalstu piekrišanu, tiktu ieviests jau līdz šī gada beigām, taču tam joprojām nepieciešams visu 27 dalībvalstu pozitīvs balsojums.
