FOTO: Gaiļezerā atklāj Baltijā modernāko operāciju bloku 10
RAKUS galvenais ķirurgs Haralds Plaudis uzsvēra, ka, mūsdienīgi raugoties uz operācijas bloka attīstību un to, kā pilnveidojas universitātes slimnīcas, operāciju bloks vairs nav vieta, kur tiek izpildītas tikai ķirurģiskas operācijas. Tā ir vieta, kur tiek nodrošināta intensīvu pacientu aprūpe, sadarbojoties dažādiem dienestiem un speciālistiem – ķirurgiem, anesteziologiem, medicīnas māsām, sterilizācijas, aprūpes dienestam utt. Vienlaikus būs iespējams operēt dažādiem ķirurģisko profilu pārstāvjiem, kas īpaši svarīgi, ja pacientam ir politrauma. Līdz ar to paaugstināsies pacientu drošība, kas ir pats svarīgākais, norādīja ķirurgs Plaudis un piebilda, ka operāciju skaits visā pasaulē un īpaši lielajās daudzprofilu slimnīcās pieaug, jo slimības tiek efektīvāk un agrīnāk diagnosticētas.
Zinot, ka Rīgas Austrumu slimnīcai ir lieli parādi, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir vājākā Baltijas valstu vidū, rodas jautājums, vai pareizajā laikā un vietā ir izraudzīta iespēja, tēlaini runājot, braukt nevis ar vidējās, bet augstākās klases automašīnu.
A. Slokenberga: “Gaiļezera operāciju bloks nebija renovēts 30 gadus. Tagad mēs vēlamies, lai tas kalpotu vismaz 50 gadus bez apjomīgiem atjaunošanas darbiem. Lai uzlabotu pacientu komfortu pēc operācijām, jādomā vismaz divus lēcienus uz priekšu. Šis bloks ir izveidots kā absolūts standarts Eiropā jau šodien. Laba ventilācijas sistēma, plašas telpas, un mēs turpināsim attīstīties, jo prasības, ko uzliek medicīnas aprūpes sistēma, arvien pieaug. Pagaidām te operēs tikai Gaiļezera slimnīcas pacientus, bet trīs gadu laikā uz šejieni tiks pārcelti arī pacienti, kuriem nepieciešamas operācijas, no pārējām RAKUS slimnīcām, izņemot Biķernieku slimnīcu, kur operē un operēs strutaino slimību pacientus.” Slimnīcas vadītāja uzsvēra, ka tagad operāciju organizatoriskais darbs kļūs daudz pārskatāmāks un caurspīdīgāks, jo operācijas notiks vienuviet, nevis būs izmētātas pa dažādām klīnikām.
Bet kas strādās šajās zālēs, ja slimnīcai trūkst medicīniskā personāla, īpaši medicīnas māsu? Vai nebūs tā, ka zāles tiks noslogotas tikai līdz pusdienas laikam, jo nespēs darboties ar pilnu jaudu, un slimnīcai turpinās krāties parādi?
Visi mediķi esot apmācīti strādāt ar moderno aparatūru, un slimnīcas vadītāja apgalvoja, ka zālēs dīkstāves nebūšot, taču visu diennakti gan tās netikšot noslogotas. Kaut gan slimnīcā pastāv medicīnas speciālistu problēma, tomēr ne tik liela, lai šī iemesla dēļ nevarētu darboties visas 22 operāciju zāles. Vadība izskaitļojusi, ka uz viena operāciju galda gadā varētu veikt vairāk nekā 800 operācijas.
A. Slokenberga neslēpa, ka “Rīgas 1. slimnīca ir mūsu konkurents, jo tā, būdama pašvaldības ārstniecības iestāde, mediķiem spēj samaksāt lielākas algas un aizvilina no mums speciālistus”. “Rīgas 1. slimnīcā ne tikai algas ir lielākas, bet arī darbs vieglāks, jo tur nav akūto slimnieku, nav jāstrādā pa naktīm – nelielas vieglas operācijas, un tu esi brīvs. Manā laikā cīnījāmies par ārsta vietu Gaiļezerā, jo tas skaitījās prestiži, taču tagad situācija ir mainījusies. Jaunie speciālisti negrib strādāt universitātes slimnīcā, jo darbs ir smags, tāpēc daudz labprātāk paņem dežūras reģionālajās slimnīcās. Jaunais rezidents pasaka ārstam, ka neies uz zāli operēt, jo viņš nekad nestrādās slimnīcā un nekad neoperēs, bet strādās ambulatorajā sektorā, jo tur ir daudz vieglāk strādāt, vairāk maksā, tīrāks darbs.”
Baltijā lielāko operāciju bloku vadīs bijušais slimnīcas virsārsts anesteziologs reanimatologs Pēteris Tomiņš, kura vadībā mediķi tika apmācīti darbam jaunos apstākļos. Veselības ministrija uz šo slimnīcu aizvadītā gada nogalē nosūtīja arī bijušo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktoru Armandu Ploriņu, kuru atbrīvoja no darba un pret kuru sākts kriminālprocess par vairāk nekā miljons eiro liela kaitējuma nodarīšanu valstij, bet kuram tika izveidota jauna štata vieta – operāciju dienesta vadītājs. Bija iecerēts, ka šis vadītājs apvienos visu RAKUS sastāvā ietilpstošo slimnīcu (izņemot Biķerniekus) operāciju blokus, pārceļot operācijas uz jaunajām operāciju zālēm. Taču Ploriņš tikpat ātri, cik amatā ielikts, no tā tika atstādināts. Kad slimnīca saņēma visus dokumentus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, tajos bija norādīts, ka viņam aizliegts tuvoties NMPD, taču operāciju dienesta vadītājs bez tā nevar iztikt, kā arī viņš nedrīkst piedalīties iepirkumos, kas arī nav iespējams. Tagad slimnīcas vadība secinājusi, ka bez šī amata droši vien varēšot iztikt.
