Ikdienišķas veselības problēmas risina slimnīcu uzņemšanas nodaļās 0
Ārsts: “Tas atkal esat jūs!” Pacients: “Man tikai receptīti. Zāles taču jālieto katru dienu, bet ģimenes ārsts Līvānos. Kā lai izbraukāju?” Lūk, kādā svētdienā noklausīta saruna pie dežurējošā ārsta durvīm Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikā. Kaut arī Rīgā ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīnisko palīdzību iespējams saņemt pie dežūrārstiem 13 medicīnas iestādēs Rīgā, tomēr ik mēnesi ap 15 tūkstošiem pacientu ierodas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, lai atrisinātu pavisam ikdienišķas veselības problēmas.
Pagarina pieņemšanu
Galvaspilsētā vislielāko ambulatoro pacientu pieplūdumu, īpaši brīvdienās un svētku dienās, izjūt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
2014. gada deviņos mēnešos tur pēc medicīniskās palīdzības vērsušies attiecīgi vairāk nekā 45 tūkstoši, 39 tūkstoši un 22 tūkstoši cilvēku, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
“No tiem, kas ierodas paši, slimnīcā nākas ievietot labi ja piekto daļu, taču tas nenozīmē, ka pārējie ir veseli. Tomēr lielāko daļu situāciju varētu atrisināt ģimenes ārsts un viņa procedūru māsa,” atzīst RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Piemēram, nesen bija ieradies vīrietis ar ieģipsētu roku, kuram vajadzēja veikt kontroles rentgenu, bet kāds cits vēlējies konsultēties, vai lietot reklāmā redzētās zāles. Mēdz būt arī kuriozi. Kāda jauna meitene, cenšoties likvidēt pumpu uz pieres, bija to saspaidījusi līdz asinīm un tādēļ vērsās pēc neatliekamās palīdzības klīnikā.
Daudzi reģionu iedzīvotāji jau gadiem dzīvo, strādā vai studē Rīgā, tomēr pierakstu pie ģimenes ārsta joprojām saglabājuši vecajā dzīvesvietā. Kad nepieciešams, viņi vēršas vai nu pie dežūrārsta, vai izmanto maksas medicīnu.
“Daļa pacientu netiek pie sava ģimenes ārsta, jo strādā un nevar atļauties slimot. Viņi ierodas vēlu vakaros vai svētdienās, kad poliklīnikas un ģimenes ārstu prakses vairs nestrādā, un cer, ka šeit dažu stundu laikā varēs samērā lēti izmeklēties un atrisināt savas veselības problēmas. Vēl daļa pacientu visbiežāk ierodas brīvdienās ar lūgumu izrakstīt slimības lapu vai medikamentu recepti. Šādu pacientu dēļ uz palīdzību ilgāk jāgaida tiem, kuru dzīvībai tiešām draud briesmas,” uzsver klīnikas vadītājs.
Ambulatoro pacientu pieplūdums RAKUS ir tik liels, ka pat pagarināts internās medicīnas ārsta un medicīnas māsas darba laiks no astoņiem līdz vienpadsmitiem vakarā, bet reizēm pieņemšana ievelkas vēl vēlāk. Pacientus neattur arī tas, ka šā ārsta apmeklējums maksā 4,27 eiro, bet par izmeklējumiem un analīzēm var nākties norēķināties pēc maksas cenrāža.
Poliklīnikā dežūrārstu apmeklē negribīgāk
Trīsdesmit piecus gadus vecā Anna jau trīs gadus dzīvo Rīgā, bet viņas ģimenes ārsts palicis Saldū. Viņa teic, ka ar savu “aiziešanu” nevēlas aizvainot dakteri. Saslimstot Anna dodas uz medicīnas sabiedrību “Pulss 5” pie dežūrārsta Andra Siliņa, pie kura, tāpat kā pie ģimenes ārsta, par vizīti jāmaksā 1,42 eiro. Dežūrārsti, kam noslēgts īpašs līgums ar NVD, drīkst arī izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus, nosūtīt uz izmeklējumiem un analīzēm. Darbadienās dežūrārsts var nākt arī mājas vizītē (medicīnas iestādes darbības teritorijā), un, piemēram, gripas slimniekam par to jāmaksā tikai 2,85 eiro. Slimības lapu gan dežūrārsts drīkst tikai atvērt, fiksējot faktu, ka pacients saslimis, bet tās noslēgšanai jādodas pie sava ģimenes ārsta.
“Tā vien šķiet, ka daudzi cilvēki nespēj atrast savu īsto ģimenes ārstu,” saka A. Siliņš. Daži pacienti pie viņa nāk pat vairākas reizes gadā. Tā kā dežūrārsta pienākums ir arī apjautāties par ģimenes ārstu, viņš uzklausa visdažādākās atrunas, piemēram, ārsts devies atvaļinājumā, saslimis vai tajā dienā nepieņem.
Visbiežāk pacienti sūdzas par saaukstēšanos, muguras sāpēm, sirdsdarbības traucējumiem, reiboņiem. Daudzi pacienti nāk ar ielaistām slimībām, piemēram, augšējo elpceļu saslimšanām.
Lai gan dežūrārstu darba laiks ir pacientiem izdevīgs – darbadienās līdz pat plkst. 20 – 21, NVD apkopotā statistika par 2014. gada deviņiem mēnešiem liecina – salīdzinājumā ar slimnīcu uzņemšanas nodaļām tos apmeklē retāk. Piemēram, dežūrārstu veselības centrā “Imanta” pacienti apmeklēja 326, Rīgas 1. slimnīcā – 482, bet Bolderājas poliklīnikā – 561 reizi. Visbiežāk izmantoti Veselības centru apvienības un Salaspils veselības centra dežūrārstu pakalpojumi – attiecīgi 3506 un 2568 reizes.
VIEDOKLIS
Veselības centru apvienības valdes loceklis Valērijs Ratobiļskis: “Bieži vien pacienti, kuri netiek pie sava ģimenes ārsta, domā, ka dežūrārsts būs tas, kurš atrisinās visas viņu veselības problēmas, arī hroniskās. Tas nav pareizi, jo dežūrārsts nav domāts ilgtermiņa veselības aprūpei. Tas kavē tos pacientus, kuriem ir akūtas veselības problēmas un tiešām neatliekami vajadzīga ārsta konsultācija. Diemžēl sestdienās un svētdienās, kad nestrādā arī ģimenes ārsti, viss ambulatoro dežūrārstu kontingents dodas uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām. Kā šo pieplūdumu mazināt? Domāju, ka varētu pagarināt ambulatorās iestādēs strādājošo dežūrārstu darba laiku, it īpaši sestdienās, kad tas ir no plkst. 9 līdz 15. Ideāli būtu, ja dežūrārsti strādātu arī svētdienās, vismaz dienas pirmajā pusē.”
