Atkārtotā iepirkumā meklē Ķemeru un Gaujas Nacionālo parku, ka arī Lubāna mitrāja aizsardzības plānu izstrādātājus 0
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsludinājusi iepirkumu trīs daļās, kurā atkārtoti tiek meklēti Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP), Gaujas Nacionālā parka (GNP) un dabas lieguma “Lubāna mitrājs” aizsardzības plānu izstrādātāji, liecina paziņojums DAP mājaslapā.
Kopā ar aizsardzības plānu izstrādi konkursa uzvarētājiem būs jāveic aizsargājamo teritoriju Eiropas Savienības nozīmes biotopu inventarizācija.
Kandidāti var iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām, vai arī par visām trīs iepirkuma daļām. Pieteikumi, kas līdz 22.februārim tiks saņemti ārpus Elektroniskās iepirkumu sistēmas tiks atzīti par neatbilstošiem nolikuma prasībām. Pretendentiem pēdējo trīs gadu laikā jābūt pieredzei vismaz viena dabas aizsardzības plāna vai līdzvērtīga plāna izstrādē.
Kā ziņots, DAP pērnā gada oktobrī bez rezultāta izbeidza ĶNP, GNP un Lubāna mitrāja aizsardzības plāna izstrādes konkursus, jo tajos netika saņemts neviens pieteikums, liecina DAP mājaslapā pieejamā informācija.
Interese no potenciāliem aizsardzības plāna izstrādātājiem bija. Piemēram, kā liecina DAP publiskotā informācija, pārvalde atbildes uz uzņēmumu jautājumiem ĶNP aizsardzības plāna konkursā sniedza trīs reizes.
ĶNP teritorija ir 36 180 hektāri, un tas aizņem daļu no Babītes novada Salas pagasta, Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastiem, Jelgavas novada Valgundes pagasta. Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastiem, kā arī daļu Jūrmalas pilsētas.
ĶNP kā nacionālas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ir dibināts 1997.gadā. Parks dibināts ar mērķi aizsargāt retas sugas un biotopus, kā arī sērūdeņražu veidošanās apvidu. Dibinot ĶNP, tika izveidota arī tā administrācija, kas atrodas Ķemeros, vēsturiskajā “Meža mājā”. Kopš 2004.gada ĶNP iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” tīklā. 2006.gads bija nozīmīgs Nacionālā parka vēsturē starptautiskā ziņā, jo tas tika uzņemts “Europarc” Federācijā un kļuvis arī par dabas aizsardzības organizāciju savienības “Eurosite” biedru.
Gaujas Nacionālā parka platība ir 91 790 hektāri, un tā teritorija ietilpst Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados.
Aizsargājamā teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas – Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkratu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 170 putnu sugas u.c. vērtības. Vairākos ezeros atrodamas retas oligotrofu ezeru augas ar dortmaņa lobēliju, ezerenēm un ežgalvītēm.
Savukārt Lubāna mitrājs 51 351 hektāra platībā ietilpst Rēzeknes, Balvu, Madonas, Rugāju, Viļānu, Varakļānu, Lubānas un Gulbenes novadu teritorijās. Dabas liegumā tiek apvienoti 12 dabas liegumi, kas līdz 2011.gada 1.februārim tika iedalīti atsevišķi, papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram pieguļošas teritorijas.
Lubāna mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas īpaši nozīmīgs daudzu aizsargājamo sugu populācijas un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c. Dabas liegumā sastopamas arī vairākas pasaules mērogā apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis un zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no kurām 185 tur arī ligzdo.
