Foto – Shutterstock

Alkas pēc fiziskas tuvības 1


Nonāca tiktāl, ka man vajadzēja terapeiti fiziski just. Reiz uzdrošinājos apskaut. Viņa mēģināja izvairīties, taču vienalga panācu savu. Neko neteica. Nākamajā sesijā mēs par notikušo kaut ko runājām, taču drīz man to vajadzēja atkal. Šoreiz viņu apskāvienā turēju ilgāk, bet arī tad viņa nekādi nereaģēja. Pēc tam dažas reizes atzinos: atvainojiet, vairs nespēju izturēt, man vajag paturēt jūsu rociņu! Viņa nepretojās. Taču nākamreiz, kad mēģināju apskaut, teica ļoti asi: Jana, sēdi, tā ir seksuāla uzmākšanās! Gribas ticēt, ka mana pieķeršanās bija tīri cilvēciska, lai gan brīžiem šķita, ka jūtu arī seksuālas vēlmes. Centos tās nošķirt. Vairāk tomēr vēlējos, lai viņa mani mīlētu kā cilvēks. Februāra beigās vairs nespēju turpināt mokošo terapijas procesu un e-pastā uzrakstīju garu atvadu vēstuli, paskaidrojot, ka man šo soli spert ir ļoti grūti, tomēr neredzu citu veidu, kā terapiju beigt. Viņa atbildēja īsi: cienīšot manu izvēli, jo bez vēlmes iet grūto sevis izpētes ceļu psihoterapeitiskās attiecībās, protams, psihoterapija nav iespējama. Viņai ļoti žēl. Punkts! Man bija sāpīgi, un joprojām nevaru saprast, kā terapeits var šādi pārtraukt attiecības, kas ilgušas gandrīz četrus gadus. Biju gaidījusi cilvēciskāku atbildi.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Esmu daudz domājusi, kāda ir psihoterapeita atbildība par to, kas notiek ar pacientu. Piemēram, ja viņa psiholoģiskais stāvoklis terapijas ietekmē pasliktinās vai, vēl trakāk, cilvēks sev ko nodara? Neviens taču psihoterapijas procesu neuzrauga.

Pašlaik psihoterapeitu neapmeklēju, lietoju medikamentus. Vienubrīd bija grūts posms, vēlējos atsākt psihoterapiju, protams, pie cita speciālista, tomēr to neizdarīju. Bija bail, ka atkal var izveidoties atkarīgas attiecības.”

CITI ŠOBRĪD LASA

PS: Jautāta, vai psihoterapeitei bija Latvijas Ārstu biedrības sertifikāts, Jana atbildēja noliedzoši. Tas sākumā nebija šķitis svarīgi.

* Psihoterapijas procesā pacients neapzināti pārnes uz terapeitu jūtas, domas un cerības, kas patiesībā pieder pagātnes attiecībām (ar māti, tēvu un citām svarīgām personām). Pārnese jeb transference ir psihoanalīzes pamatlicēja Zīgmunda Freida ieviests termins.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.