Arī mana svarīguma apziņa ir atkarība 0
Esmu dzimis Budapeštā, Ungārijā, 1944. gadā ebreju ģimenē, pirms vācieši okupēja Ungāriju. Stress, depresija un šausmas, ko piedzīvoja mana māte, ietekmēja bērna smadzeņu veidošanos. Es it kā saņēmu ziņu, ka pasaule nevēlas mani, jo, ja māte man blakus nav priecīga, esmu nevēlams bērns. Kāpēc es vēlāk tā aizrāvos ar darbu? Ja viņi nevēlas mani, tad vismaz tiem būs nepieciešams mans darbs. Es būšu svarīgs ārsts un tāpēc vajadzīgs. Tas nozīmē, ka es strādāju visu laiku. Un, ja man nav darba, tad es pērku mūziku. Kādu vēstījumu zemapziņā saņem mani bērni? Tieši tas pats – ka viņi nevienam nav vajadzīgi. Lūk, tā mēs neapzināti nododam traumas, ciešanas no vienas paaudzes uz otru.
Protams, ir daudzi veidi, kā aizpildīt tukšumu, katram cilvēkam ir sava metode. Bet tukšums vienmēr atgriežas pie tā, ko mēs neesam saņēmuši, kad bijām pavisam maziņi”.
Avots: aum.news
