Atkāpjas Spānijas karalis 0
Gandrīz četrdesmit gadus Spānijā valdījušais karalis Huans Karloss paziņojis, ka atsakās no troņa par labu savam dēlam Felipem. Tiesa, lai tas notiktu, Spānijas parlamentam vispirms ir jāpieņem īpašs likums, kas atļautu 76 gadus vecajam Huanam Karlosam nolikt pilnvaras.
Dod vietu jaunajai paaudzei
Huans Karloss tika kronēts 1975. gada 22. novembrī, divas dienas pēc diktatora Fransisko Franko nāves. Huans Karloss savu labo reputāciju un lielo cieņu Spānijas sabiedrībā izpelnījās pēc viņa vadītās veiksmīgās pārejas no diktatūras uz demokrātiju. 1978. gadā Spānijā tika pieņemta Huana Karlosa atbalstītā konstitūcija, saskaņā ar kuru karalis zaudēja politisko varu un kura karalim valsts politiskajā dzīvē atvēlēja vien ceremoniālu lomu, līdzīgu kā Britānijā un Zviedrijā. Lielu tautas uzticību Huans Karloss izpelnījās arī pēc tam, kad 1981. gadā spēja novērst militāro apvērsumu Spānijā. Viņam bijusi arī būtiska loma stabilitātes nodrošināšanā Katalonijas un Basku apgabalos, kur allaž virmojuši separātiski noskaņojumi.
Taču tagad Spānijas karalis ir nolēmis atkāpties. Par Huana Karlosa atkāpšanos pirmais paziņoja Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs, uzsverot, ka karalis ir “mūsu interešu nenogurstošs aizstāvis”. Dažas stundas pēc Rahoja paziņojuma uzrunā Spānijas tautai karalis Huans Karloss atklāja, ka par atkāpšanos no troņa domājis jau kopš gada sākuma. Viņš norādīja, ka par pilnvaru nolikšanu lēmis vecuma dēļ. “Jaunā paaudze pamatoti pieprasa vadošo lomu. Princis Felipe ir nobriedis un gatavs šiem pienākumiem. Viņam ir atbildības sajūta, kas nepieciešama kļūšanai par valsts galvu. Viņš sāks jaunu cerību laikmetu,” paziņoja Huans Karloss, uzsverot, ka “jaunā paaudze ir pelnījusi iznākt priekšplānā, lai apņēmīgi īstenotu reformas, kuras prasa esošā situācija”.
Savas valdīšanas laikā Huans Karloss ticis uzskatīts par vienu no ieredzētākajiem monarhiem. Viņš ilgi varēja lepoties ar augstiem popularitātes reitingiem Spānijas sabiedrībā. Taču pēdējos gados viņa labo reputāciju pabojāja gan ziloņu medību brauciens uz Āfrikas valsti Botsvānu laikā, kad Spānijā plosījās smaga finanšu krīze, gan pret viņa meitu princesi Kristīni un viņas vīru celtās apsūdzības finanšu noziegumos. Turklāt par dārgo medību braucienu Spānijas sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad atklājās, ka ziloņu medību laikā Huans Karloss lauzis gūžas kaulu. Vēl pirms šiem skandāliem Huanu Karlosu karaļa krēslā atbalstīja 80 procenti spāņu, bet gada sākumā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka 62 procenti Spānijas iedzīvotāju jau vēlas karaļa atkāpšanos.
Mēģina glābt ģimenes prestižu
Huans Karloss ir kopš 1713. gada Spānijā valdījušās Burbonu dinastijas pārstāvis. Līdz šim neviens Burbonu dinastiju pārstāvošais karalis nav atkāpies no amata. 18. gadsimta sākumā Burbonu dinastijas pirmais karalis Felipe V gan nolika savas pilnvaras, taču tās bija spiests atkārtoti uzņemties, jo drīz pēc kronēšanas nomira viņa vecākais dēls. Spānijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoši avoti laikrakstam “The Wall Street Journal” izteikušies, ka Huans Karloss nav vēlējies atteikties no troņa, jo Burbonu valdnieki atkāpšanos tradicionāli neesot praktizējuši.
Tiesa, kā norāda Spānijas politiskās dzīves apskatnieki, Huana Karlosa atkāpšanās varētu atkal celt karaliskās ģimenes prestižu. Viņa 45 gadus vecais dēls princis Felipe bauda salīdzinoši augstus popularitātes reitingus – teju 66 procenti spāņu atbalsta Felipi karaļa krēslā. Turklāt Felipe jau vairākkārt uzņēmies Huana Karlosa pienākumus. Piemēram, 2011. gadā karaļa pienākumus dažādos pasākumos viņš pildīja 253 reizes. Jau kopš 1996. gadā tieši kroņprincis Felipe, nevis Huans Karloss, ir pārstāvējis Spāniju Latīņamerikas valstu prezidentu inaugurācijas ceremonijās, apliecinot viņa īpašo interesi par Spānijas un tās bijušo koloniju attiecībām, norāda raidsabiedrība BBC. Jau kopš 2010. gada Felipe vada Spānijas bruņoto spēku komandieru sanāksmes. Viņš ir arī piedalījies vairākās militārajās mācībās.
Felipe ir vienīgais Huana Karlosa dēls. Tiesa, aizejošajam Spānijas karalim ir arī divas meitas – minētā princese Kristīne un princese Elena. 2004. gadā Felipe apprecējās ar televīzijas raidījumu vadītāju Letīsiju Ortisu. Viņu ģimenē aug divas meitas – Leonora un Sofija. Felipes biogrāfijā ir arī ieraksts par dalību 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā, kur viņš izcīnīja sesto vietu burāšanā. Felipe ir ieguvis augstāko izglītību Madrides universitātē, apgūstot jurisprudenci. 1993. gadā viņš pabeidza arī Džordžtaunas universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās.
Taču daļa Spānijas sabiedrības ar skepsi raugās uz Felipes spējām atjaunot uzticību karaliskajai ģimenei. Sociālajos tīklos aizsākušās diskusijas par to, ka, iespējams, pat būtu pienācis laiks Spānijai kļūt par republiku. Dažas politiskās partijas aicinājušas rīkot tautas nobalsošanu, lai uzticētu spāņiem lemt monarhijas likteni.
