Atkal uzliesmo leģionāru slimība 0
Ēkas iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc informācija par notikušo saņemta tikai desmit dienas pēc notikušā. Kas atbildīgs par to un kā iedzīvotājiem rīkoties šādā situācijā – “LA” jautāja atbildīgajiem dienestiem.
Iedzīvotāji neizpratnē
Ēkas iedzīvotāji informāciju par to, ka ūdens padeves sistēmā Dzirciema ielā 7/1 konstatētas legionelozes jeb tā saucamās leģionāru slimības izraisītājs, uzzināja tikai 3. janvārī, izlasot kāpņu telpā izvietotu nama apsaimniekotāja – “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) – brīdinājumu.
Tajā norādīts, ka Slimību un profilakses kontroles centrs (SPKC), 2019. gada 23. decembrī veicot legionelozes gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, šajā daudzdzīvokļu mājā Rīgā ūdens paraugā konstatējis legionelozes slimības izraisītāju Legionella pneumophila.
Brīdinājumā norādīta informācija par šo reto infekcijas slimību un tās pazīmēm, kā arī sniegti ieteikumi, kā rīkoties, lai novērstu baktērijas vairošanās iespējas.
RNP brīdinājums izvietots vienlaicīgi ar paziņojumu par 3. janvārī plānoto dezinfekciju jeb karstā ūdens temperatūras paaugstināšanu līdz +70°C. Dzīvojamās ēkas iedzīvotājiem radās jautājums, kāpēc viņi par notikušo uzzina tikai pēc desmit dienām un kāpēc nekāda brīdinājuma nav bijis uzreiz pēc notikušā.
Iedzīvotāji joprojām ir neizpratnē, vai drīkst lietot ūdeni pārtikā un kādi piesardzības pasākumi jāievēro.
“Tagad nezinu, kā rīkoties. Bērns prasa, vai drīkst dzert krāna ūdeni, un es nezinu, ko viņam atbildēt. Draudzene ieteica pārtikā labāk lietot veikalā pirktu dzeramo ūdeni,” sarunā ar “LA” teica nama iedzīvotāja.
Viņa ir neizpratnē, vai šādā gadījumā jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic veselības pārbaude. Kāda cita šā nama iedzīvotāja nesaprot, vai tagad viņa ir slimības pārnēsātāja un ko darīt, lai varētu izvairīties no šīs infekcijas slimības.
Kliedē bažas
Skaidrojumu par notikušo vaicājām “RNP”, kas šādos gadījumos atbild par apsaimniekotās ēkas iedzīvotāju informēšanu. “RNP” pārstāvis Krists Leiškalns sarunā ar “LA” norādīja, ka informācija no SPKC par epidemiologu konstatēto baktēriju šajā ēkā saņemta 2. janvārī plkst. 14.21 un nākamajā rītā, 3. janvārī, veikti dezinfekcijas darbi.
Faktiski tas nozīmē, ka uzņēmums uzreiz rīkojās, lai ierobežotu baktērijas izplatību.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc tik novēloti tika informēts nama apsaimniekotājs, SPKC pārstāve Ilze Arāja paskaidroja, ka 23. decembrī epidemiologi ieradušies konkrētajā namā, lai paņemtu analīžu paraugus, un tikai pēc laboratorisko analīžu saņemšanas, kas apstiprināja baktērijas klātbūtni ūdenī, nama apsaimniekotājam 2. janvārī nosūtīta vēstule ar informāciju par notikušo un veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem.
Ilze Arāja kliedē iedzīvotāju bažas, sakot, ka nav pamata satraukties, jo šī infekcija neizplatās, cilvēkam kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, kā tas, piemēram, ir gripas gadījumā. Taču noteikti jāveic vairāki profilaktiski pasākumi, lai izvairītos no inficēšanās.
Leģionāru slimības pazīmes
Legioneloze jeb tā saucamā leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kas bieži vien norit kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Slimībai raksturīgs straujš sākums ar temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40,5 grādiem, novērojamas sāpes muskuļos, galvassāpes, elpošanas traucējumi, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.
Šādu saslimšanas simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39% gadījumu. Vieglāka slimības forma ir Pontiaka drudzis ar inkubācijas periodu līdz trīs dienām. Neārstējot šie simptomi pazūd pēc 2–5 dienām.
SPKC atgādina, ka inficēšanās ar legionelozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām slimībām un novājinātu imūnsistēmu. Vai pēc notikušā jāapmeklē ģimenes ārsts? I. Ārāja teic – tas nav obligāti, bet, ja cilvēkam ir bažas par savu veselību, tad labāk to darīt.
Saslimst ieelpojot, ne mazgājoties
Legionelozes infekcijas avots ir baktēriju saturošs ūdens. Cilvēki var inficēties, ieelpojot legionellas baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, tiem atsitoties pret cietām virsmām. Inficēties var pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, – karstā un aukstā ūdens sistēmas – dušas, krāni, baseini, pirtis, saunas, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, strūklakas. Jo sīkāki aerosolizētie ūdens pilieni, jo lielāks inficēšanās risks.
Legionellas vairojas ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20°C līdz +45°C un dažādu bioloģisko nosēdumu klātbūtnē.
Profilaksei vismaz reizi nedēļā ieteicams dažas minūtes tecināt karsto un auksto ūdeni tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tāpat ieteicams regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 grādiem, bet karstā – virs 50 grādiem.
Kāpēc vienā ēkā ir, citā nav
“LA” noskaidroja, ka minētajā ēkā Dzirciema ielā vairākos dzīvokļos ilgstoši neuzturas iedzīvotāji, līdz ar to ūdens netiek notecināts, kas, iespējams, arī ir iemesls baktērijas izplatībai. “RNP” pārstāvis Krists Leiškalns atgādina, ka “RNP” uztur tādu ūdens temperatūru, lai tajā nevarētu vairoties legionellas.
No 2018. gada marta karstā ūdens temperatūrai mājokļos jābūt ne zemākai par +55°C.
Tas nozīmē lielākas izmaksas iedzīvotājiem, pretim saņemot lielāku drošību.
Pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks apgalvo, ka uzņēmuma apsaimniekotajos ūdensvados nevar izplatīties leģionāru slimība. “Maģistrālajos ūdensvados ūdens temperatūra ir no trīs līdz 15 grādiem, un šādā temperatūrā legionellas nevar attīstīties. Lielāks risks ir iekštelpās, kur dušā un krānos ūdens ir remdens un tad pastāv iespēja savairoties legionellām,” viņš teica “LA”, uzsverot nepieciešamību veikt profilaktiskos pasākumus, lai izvairītos no saslimšanas.
SPKC informācija liecina, ka 2019. gadā no janvāra līdz novembrim ar legionelozi Latvijā saslimuši 36 cilvēki, gadu iepriekš – 34.
Pērn oktobrī vien konstatēti 11 gadījumi, kas pēdējos trīs gados ir lielākais mēneša laikā saslimušo skaits. 2018. gadā no legionelozes miruši 8 cilvēki, 2019. gada dati vēl tiek precizēti.
