Atkal un atkal spriež, ka Rīgai nepieciešams liels konferenču centrs 0
“Tūrists, kurš ierodas Latvijā atpūtas braucienā, dienā vidēji tērē 130 eiro un gada griezumā tas mūsu valsts ekonomikai kopumā dod 99 miljonus eiro lielu pienesumu. Katrs darījumu tūrists, kurš ierodas Rīgā, atstāj te vidēji trīs reizes vairāk,” domnīcas “Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks” paneļdiskusijā minēja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.
Lai Rīga varētu kļūt ne vien par Baltijas, bet visa Ziemeļu reģiona darījumu tūrisma centru, nepieciešama cieša un savstarpēji koordinēta nozares pārstāvju, politikas veidotāju un tās realizētāju sadarbība. Šim tūrisma segmentam ir liels potenciāls, kura tālālai attīstīšanai nepieciešams visu iesaistīto pušu atbalsts un izpratne.
Izvirza ideju par konferenču centru
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro domnīcā norādīja, ka tūrisma nozare veido 4,3% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr attīstot Rīgas kā darījumu tūrisma centra potenciālu, tās pienesums Latvijas tautsaimniecībai būtu ievērojami lielāks.
Ministrs uzsvēra, ka nepieciešamā infrastruktūra šī tūrisma veida attīstīšanai mums ir, taču vēl būtu nepieciešams arī moderns, liels konferenču centrs ar apmēram 3000 vietu ietilpību. Tas ļautu rīkot visa Ziemeļeiropas reģiona līmeņa konferences, kuras nozarei un mūsu valsts ekonomikai kopumā dotu ievērojamu pienesumu.
Domnīcas dalībnieki atzina, ka neapšaubāma Latvijas priekšrocība ir Starptautiskā lidosta “Rīga”, kura apkalpoto pasažieru skaita ziņā ir lielākā Baltijā, kā arī tiešā prāmju satiksme ar Skandināvijas valstīm.
“Darījumu tūristi dodas uz noteiktu mērķi konkrēta iemesla dēļ, un parasti atbrauc tikai uz vienu dienu. Darījumu tūrisms jākoncentrē ap Rīgu, jo te ir visvieglāk ierasties, arī pavadīt dienu Rīgā izmaksā ievērojami lētāk, nekā tāds pats laika posms Parīzē, Berlīnē, Londonā vai kādā citā pasaules lielajā pilsētā,” teica Ralfs Nemiro.
Pašvaldība gatava sadarboties ar valsti
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsvēra, ka konferenču centra izbūve galvaspilsētai darījumu tūrisma jomā ļautu daudz labāk izmantot tās potenciālu – izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, valodu zināšanas un mentalitāti.
Rīgas mērs arī norādīja, ka šāda objekta būvniecībā pašvaldība ir ieinteresēta sadarboties ar valsti un ir gatava izskatīt katru variantu. Pēc viņa teiktā konferenču centrs varētu tapt publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros. “Mēs esam ļoti ieinteresēti darījumu tūrisma attīstībā, un Rīga šobrīd ir uz pareizā ceļa,” norādīja O.Burovs.
Viss jaunais, ir labi aizmirsts vecais
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, par liela konferenču centra izveidi Rīgā ir spriests jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Piemēram, 2006.gadā Ekonomikas ministrija pieļāva, ka starptautiska kongresu centra izveidei Rīgā varētu novirzīt 13 miljonus eiro.
Iemesls – Latvijā joprojām nav pietiekams tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājums. Tāpēc valstij jāsekmē jaunu tūrisma produktu attīstība, piemēram, darījumu tūrisms, kas pamatā ietver dažādu pasākumu, konferenču un augsta līmeņa tikšanos organizēšanu Latvijā.
