Fizioterapeite: ieklausieties savā ķermenī! 2
“Daudziem ar vieglu tirpoņu izdodas veiksmīgi sadzīvot, taču, kad tā sāk apgrūtināt, parasti slimība jau ir ielaista. Pats svarīgākais ir atklāt, kur slēpjas problēma, tāpēc vispirms jādodas pie neirologa vai vertebrologa. Ne vienmēr cēlonis meklējams diskomforta vietā,” uzsver fizioterapeite Elita Salgrāve. “Piemēram, ja tirpst pirksti, problēma var slēpties ne tikai plaukstā, bet arī elkonī vai kaklā. Aplami būtu doties uz masāžu vai dažādām procedūrām, nenoskaidrojot diagnozi, jo tikai tad būs iespējams ieteikt piemērotāko terapijas veidu. Ja kaite ir ilgstoša, komplicēta, ar bojājumu vairākās vietās, ārstēšanā ieteicams iesaistīt vairākus speciālistus.
Svarīgi zināt, vai roka tirpst naktī vai dienā, kādā pozīcijā, vai ir vēl citas, piemēram, locītavu vai onkoloģiskās, vainas, kas varētu būt saistītas ar šo sūdzību. Dažkārt tirpšana ir pirmā slimības pazīme, bet, nepievēršot uzmanību, to neatklāj laikus. Nereti par roku tirpšanu sūdzas tie, kam bijis plaukstas, apakšdelma, atslēgas vai elkoņa kaulu lūzums. Agrāk tas nav pārāk traucējis, taču, rodoties pārslodzei, piemēram, sākot intensīvi labiekārtot māju, traumas radīto anatomisko pārmaiņu dēļ rodas tirpoņa.
Jo ātrāk sāk ārstēšanu, jo vieglāk iespējams palīdzēt, tāpēc, kamēr pacients gaida rindā uz neirogrāfiju vai magnētisko rezonansi, neirologs jau izraksta medikamentus, kas veicina nerva atjaunošanos.
Ja ir mazkustīgs dzīvesveids un viegla muskulatūras pārslodze, mainot paradumus, diskomforts mazinās bez īpašas ārstēšanas. Taču, ja tirpšana ir saistīta ar izteiktām stājas pārmaiņām, novērst sūdzības ir grūtāk.
“Dažkārt vislabākās zāles ir kustības, bet citreiz – miers. To ķermenis katrreiz pats pasaka priekšā. Ja tirpšanu izraisa muskulatūras statiska pārslodze, parasti fizisku aktivitāšu laikā nepatīkamās sajūtas mazinās. Piemēram, ja problēma slēpjas kakla līmenī, palīdz stiepšanās un plecu joslas muskuļus atbrīvojoši vingrojumi, bet asinsriti plaukstā veicina un tūsku mazina pirkstu atliekšana un saliekšana. Turpretī, ja pēc lūzuma nervu saspieduši saistaudi un rētaudi vai vienlaikus ir artroze, fiziskas aktivitātes diskomfortu var pastiprināt. Arī tad, ja nervu kairina mugurkaula kakla daļā izveidojušies spondilofīti jeb radziņi, centīgi, bet, nepareizi vingrinot kaklu, piemēram, it kā gaisā zīmējot burtus, sūdzības būs vēl lielākas. Šādā situācijā nepieciešams miers, lai mazinātu tūsku, kas nospiež nerva saknīti, un ļautu tai sadzīt.
Svarīgi pārdomāt, kā pavadīt brīvo laiku. Piemēram, darbā visu dienu sēžot saspringtā pozā pie datora un vaļasbrīžos braucot ar velosipēdu, spēcinām sirdi un kāju muskulatūru, taču pasliktinās roku stāvoklis. Ja darbs ir saistīts ar monotonu plaukstas slodzi un izraisījis karpālā kanāla sindromu, adīšana brīvajā laikā nepatīkamās sajūtas saasina vēl vairāk.
