Mugurkaula ārsts: nebaidieties kustēties! 2
“Pacienti tirpšanu vērtē subjektīvi. Ne visi tāpēc uztraucas un nāk pie ārsta. Šajā ziņā izturīgi ir vīrieši un veci lauku cilvēki, kas palīdzību meklē tikai, kad problēma ļoti samilzusi,” atzīst mugurkaula speciālists Artis Gulbis. “Visbiežāk sūdzas tie, kas strādā piespiedu pozā, piemēram, zobārsti, frizieri, ierēdņi. Turklāt slaidām sievietēm ar garu kaklu problēmas sakne parasti meklējama tieši šajā ķermeņa daļā.”
Rokas lielākoties tirpst no elkoņa uz leju, taču šādas sajūtas var būt arī augšdelmā. Pacienti mēdz sūdzēties par tirpoņu apakšdelma sānu, priekšējā vai iekšējā virsmā un reizēm parāda, uz kuriem pirkstiem tā izplatās.
Nejutība parasti atklājas, pacientu izmeklējot. Slimniekus galvenokārt uztrauc pastiprināts jutīgums un dedzināšana, kas tirpšanai lielākoties pievienojas vēlāk.
Nepatīkamas sajūtas tikai plaukstā parasti liecina par karpālā kanāla sindromu. Ja diskomforts ir arī otrā plaukstā, rodas aizdomas par perifēro nervu bojājumu polineiropātiju. Taču, ja roka tirpst visā garumā, visticamāk, problēma slēpjas mugurkaula kakla daļā.
Tirpšanas iemesls var būt pavisam banāls, piemēram, naktī roku gadījies nogulēt. Tā visbiežāk notiek pēc bagātīgas alkohola lietošanas. Diskomforts mēdz saglabāties nedēļām ilgi. Slimību var provocēt pēkšņa, liela fiziska slodze, piemēram, netrenētam cilvēkam daudzreiz spiežot plaukstā espanderu. Ja roka tirpst, grozot kaklu, problēma droši vien radusies nesen, jo ir nospiests starpskriemeļu disks. Nepatīkama sajūta miera stāvoklī liecina par hronisku nervu kairinājumu. Parasti tirpšanu papildina citi simptomi – sāpes sprandā vai rokā, vājums un kustību traucējumi. Ja rodas aizdomas par centrālās nervu sistēmas slimību, piemēram, multiplo sklerozi, vai perifēro nervu bojājumu polineiropātiju, vertebrologs nosūta pacientu pie neirologa. Tirpšana, ko pavada izteikta vājuma sajūta, kad grūti noturēt pat krūzīti vai somiņu, varētu liecināt par muguras smadzeņu slimību mielopātiju.
“Ja tirpoņa pāriet dažu dienu līdz pāris nedēļu laikā, uztraukumam nav pamata, taču, ja turpinās 4–6 nedēļas, jānosaka diagnoze, jo acīmredzot problēma pati no sevis neatrisināsies,” uzsver dakteris Gulbis.
