Atkal tirpst rokas! Trīs speciālistu ieteikumi, ko iesākt 2
Kad šķiet, ka rokas tiek durstītas kā ar adatiņām vai pa pirkstiem tekalē skudriņas, ir ļoti nepatīkami. Nav miera pat naktī, kad nākas celties augšā, purināt un masēt plaukstas. Kāpēc tāds diskomforts rodas un kā tirpoņai darīt galu, vaicājām trīs dažādu specialitāšu ārstiem.
36,6 ◦C konsultanti INESE BLUMBERGA, Veselības centra 4 neiroloģe
ARTIS GULBIS, klīnikas Orto un Veselības centra 4 vertebrologs, mugurkaula ķirurgs
ELITA SALGRĀVE, Baltijas fizioterapijas centra fizioterapeite
Neiroloģe: bez izmeklējumiem manuālajai terapijai – nē!
“Nereti rokas sāk tirpt no pārslodzes, kad ikdienā mazkustīgie pārāk intensīvi nododas dārza darbiem, malkas kraušanai vai citām aktivitātēm,” novērojusi neiroloģe Inese Blumberga. Tirpoņas cēlonis meklējams kakla daļā, plecā, elkonī, galvas vai muguras smadzenēs. Aizdomas par noteiktu slimību rodas jau pēc pacienta sūdzībām. Ārsts ņem vērā viņa darba specifiku, to, vai tirpšana sākusies pakāpeniski vai pēkšņi, kā, piemēram, starpskriemeļu diska izslīdējuma vai traumas gadījumā. Svarīgi pārliecināties, vai nav bijis lauzts atslēgas kauls un traumēts zem tā esošais nervu pinums.
Visbiežāk nervu saknītes kairina bojāti mugurkaula kakla daļas apakšējie skriemeļi. Tirpšanu mēdz izraisīt rokas perifērie nervi, piemēram, elkoņa virspuses nervs ir bojāts ar datoru ilgstoši strādājošajiem, kas tur rokas uz galda saspringtā pozā.
Viens no biežākajiem plaukstu tirpšanas iemesliem ir nerva nospiedums plaukstas pamatnes karpālajā rajonā. Tas raksturīgs roku darba veicējiem, kuriem ikdienā ir vienveidīgas, saspringtas kustības un kuri rokas tur statiskā pozā, piemēram, ravējot vai šujot. Ja bijusi pārmērīga plaukstas locītavas slodze, sabiezē saite kanāla virspusē, kam cauri stiepjas nervu un asinsvadu kūlītis. To nospiežot, tiek izraisīta tirpšana. Agrāk karpālā kanāla sindromu dēvēja par slaucēju slimību, taču pēdējā laikā to visbiežāk novēro tiem, kas strādā ar datoru. Tas rodas, arī darbojoties ar vibroiekārtām, piemēram, ceļu būvē.
Šajā gadījumā parasti vislielākais diskomforts jūtams trīs vidējos pirkstos, īpaši to galos, un nepatīkamās sajūtas vispirms izpaužas naktī.
Nopietnāka situācija ir tad, ja pievienojas arī sāpes, kas liecina par nerva lielu nospiedumu. Diskomforts mazinās, noliekot roku gar gultas malu, vēzējot vai masējot. Nopietns saspiedums rada ļoti nepatīkamas, dedzinošas sāpes. Pirksti kļūst biezi un neveikli – no rītiem neizdodas aizpogāt podziņas, ievērt adatā diegu un veikt citus smalkus darbus.
Nepatīkamās sajūtas iemesls vēl var būt asinsrites traucējumi galvas smadzenēs, insults, multiplā skleroze, Laima slimība, muguras smadzeņu saslimšana mielopātija un daudzi citi.
Tirpoņa, ko pavada dedzināšanas sajūta, var liecināt par polineiropātiju, kuras cēloni ne vienmēr uzreiz izdodas atklāt. Tā var būt kāda endokrīna slimība, piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera gausa darbība, toksisku vielu, teiksim, alkohola, ietekme un citi. Šī slimība var rasties pēc audzēja operācijas, ķīmijterapijas vai staru terapijas. Polineiropātijas izraisīta tirpoņa ir simetriska un, iespējams, jūtama arī kājās. Šajā gadījumā simptomus var provocēt aukstums un caurvējš.
Tirpšana nereti piemeklē tos, kuri spiesti staigāt ar kruķiem, jo, šādi pārvietojoties, savelkas plecu muskuļi un tiek nospiests paduses nervu pinums. Lai to nepieļautu, svarīgi izvēlēties pareiza garuma balstu.Taču ne vienmēr rokas tirpst slimības dēļ. Visu dienu sēžot saspringtā pozā pie datora un virzot galvu uz priekšu, kakla un plecu joslas muskuļi saspringst, starpskriemeļu locītavas tiek nepareizi noslogotas, tādēļ tiek kairinātas nervu saknītes un sākas tirpšana. Biroja darbiniekiem šādas sūdzības parasti rodas dienas otrajā pusē – sākas no kakla, izplatās uz pleca pusi un pārsvarā virzās uz mazo pirkstiņu.
Daktere Blumberga iesaka doties pie ārsta, negaidot, kad tirpšana un sāpes sāk traucēt gulēt un aiztaisīt pogas. Pirms nav veikti izmeklējumi, nevajadzētu apmeklēt manuālo terapeitu, kā pacienti nereti darot. Labs speciālists vēlēsies redzēt vismaz rentgena uzņēmumu. Nepareizi veicot asas kustības, nerva saknīti iespējams nospiest vēl vairāk. Turklāt, ja no radziņa vai starpskriemeļu diska atrausies kāds gabaliņš, visticamāk, nāksies veikt operāciju.
Akūtos gadījumos nav ieteicamas dažādas sildošas procedūras, jo siltums veicina tūsku un tādējādi nervi tiks nospiesti vēl vairāk.
