Atkal spridzināsim latviešu atturības ledu. Saruna ar Uldi Marhileviču 3
Izcils melodiķis, temperamentīgs mūziķis (un arī dejotājs), asprātīgs cilvēks, sirsnīgs draugs, gudrs sarunu biedrs. Tāds ir ULDIS MARHILEVIČS. Šis novembris Uldim paies ar “Remix” zīmi.
Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū jauni, talantīgi un neparasti atraktīvi puiši – Aivars Hermanis, Jevgeņijs Ščapovs, Vilnis Krieviņš, Igo un Marhils – apvienojās un kļuva par “Remix”. Nu šarmantie kungi, kas joprojām spēj meiteņu acīm likt iemirdzēties, bet publikai – uzgavilēt, atkal sanāk kopā. Kā tas notiks? Par to mūsu saruna.
– Latviešu publika neesot viegli paņemama. Vieni atturības ledu palēnām kausē, citi to spridzina. Savulaik “Remix” piederēja pie otriem. Kā būs tagad?
Nav jau variantu, atkal spridzināsim. (Smejas.) Vienmēr galvenais jautājums ir bijis: ko spēlēsim? Vai atkal to veco naftalīnu? Reizēm spriežam, vai nevajadzētu kaut ko jaunu. Jo mēs taču visi – Igo, Aivars, es – turpinām radoši darboties. Tomēr esam vienojušies, ka paliksim pie tā, kas tapis “Remix” laikā. Cilvēki gaida un grib dzirdēt tās pērles, ko zina un atceras. Mēs kā grupa tomēr esam izteikts tā laika produkts. Periods, kad to visu radījām, bija neilgs, bet ļoti koncentrēts.
– Kurā brīdī nolēmāt, ka “Remix” vairs nav?
Tas bija ļoti konkrēts moments. Mūs uzaicināja uz Ameriku stažēties, aizbraucām 1990. gada maijā. Tur amerikāņu producents uzreiz ieviesa vairākas mākslinieciskas korekcijas, arī sastāvā. Atbraucām atpakaļ un paziņojām (es ļoti labi atceros, tas bija 1990. gada 18. jūnijā raidījumā “Lifc”), ka “Remix” savu darbību beidz. Mēs bijām mierīgi, brīvi. Amerikā atgriezāmies jau kā projekta “Rīga” dalībnieki, tas paņēma vēl dažus gadus. Kad pēc tam atgriezāmies Latvijā, sapratām, ka nevar otrreiz tajā pašā upē iekāpt.
– Citi ūdeņi, citas sajūtas.
Pilnīgi noteikti. Taču mēs nesakašķējāmies, neizšķīrāmies, tāpēc nosaukumu un grupas būtību neesam pazaudējuši un laiku pa laikam atkal sanākam kopā…
Tiem, kas vēlas uzzināt, kādas baumas klīda pa Rīgu pēc “Komunālā blūza” parādīšanās televīzijā, kā tapa viena no visu laiku skaistākajām latviešu dziesmām “Lūgums”, kāpēc disciplīna ir svarīgs radoša cilvēka dzīvesveida noteikums un vēl daudz ko citu negaidītu un interesantu, atgādinām, ka pilns sarunas teksts lasāms jaunajā “Mājas Viesī” vai mūsu elektroniskajā izdevumā.
