Neciešamās galvassāpes – nav iespējams ne strādāt, ne mācīties, ne ko citu. Migrēna 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Galva kaut reizi mūžā sāpējusi katram, bet daļai cilvēku šīs sāpes nākas ciest vairākas reizes mēnesī vai pat nedēļā. Reizēm tās var būt tik stipras, ka cilvēks nespēj ne strādāt, ne mācīties, dažreiz pazūd, ārstējot slimību, piemēram, gripu vai meningītu, kas tās izraisījusi.
Ja nu migrēna
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvassāpju vienības ārste, neiroloģe, algoloģe Līga Mekša norāda, ka galvassāpes mēdz būt primārās – 90% no visām – un sekundārās jeb citu slimību, piemēram, akūtu augšējo elpceļu infekciju, traumas, smadzeņu apvalka vai vielas iekaisuma (meningīts, meningoencefalīts), simptoms.
Primārās galvassāpes ir visbiežākās, un reizēm būtiski ietekmē cilvēka dzīvi, taču nav dzīvībai bīstamas. Veicot analīzes, papildu radioloģiskus izmeklējumus, tām nav iespējams atrast iemeslu. Pie šīs grupas pieder migrēna, saspringuma tipa un vēl dažu veidu galvassāpes.
“Migrēna ir vidējas vai ļoti stipras galvassāpes, kuras parasti lokalizējas vienā pusē, bet reizēm var sāpēt arī visa galva. Ļoti spēcīgās, pulsējošās vai spiedošās sāpes var ilgt no trim četrām stundām līdz trim diennaktīm. Tās pavada nepatika pret skaņu un gaismu, slikta dūša vai pat vemšana,” stāsta ārste. Intensīvās sāpes var būt epizodiskas – reizi mēnesī vai gadā, bet dažkārt moka arī katru dienu, neļaujot pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, īpaši bieži sievietes. Migrēna rodas galvas smadzenēs. Tā ir smadzeņu īpatnība sāpju uztverē un vadīšanā, apstrādājot apkārtējos impulsus. Migrēna mēdz būt arī pārmantota no vecākiem. Migrēnas lēkmes var provocēt dažādi faktori, piemēram, izlaista ēdienreize, nepietiekama šķidruma uzņemšana, stress, laika apstākļu maiņa, spēcīgas smaržas, spilgta vai mirgojoša gaisma, alkohols, daži pārtikas produkti, piemēram, siers, šokolāde.
Sievietēm migrēna var būt saistīta ar hormonālām izmaiņām, piemēram, menstruācijām, hormonālu kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kas pastiprina vai atvieglo galvassāpes. Daudzām sievietēm migrēna pirmo reizi izpaužas pēc pubertātes sasniegšanas, kad mainās estrogēna, progesterona un citu hormonu līmenis. Pirms menstruācijām krītas estrogēna līmenis un tas ir palaidējmehānisms migrēnas lēkmei. Apmēram pusei sieviešu, kas cieš no migrēnas, lēkmes saistītas ar menstruācijām. Tā saucamās menstruālās migrēnas lēkmes ir ilgstošas, spēcīgas, grūtāk mazināmas nekā citu veidu migrēnai, biežāk atkārtojas un nereti tās pavada slikta dūša un vemšana.
“Migrēna var būt ar auru un bez tās. Aura ir pavadoši neiroloģiski simptomi, kas veidojas, attīstoties migrēnas lēkmei. Visbiežāk tie ir redzes traucējumi, piemēram, tumši vai zaigojoši laukumi redzes laukā, nejutīgums, tirpoņa vienas rokas pirkstos, kas pāriet uz apakšdelmu, augšdelmu līdz pat sejai, grūtības runāt, izvēlēties pareizos vārdus. Parasti aura ilgst 20–30 minūtes un parādās pirms migrēnas lēkmes, retāk – tās laikā vai pēc tās,” skaidro neiroloģe.
Lai atvieglotu migrēnas norisi, ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, kuras nav saistītas ar lielu piepūli. Ieteicams regulāri izgulēties vienādu stundu skaitu kā brīvdienās, tā darba dienās, izvairīties no mirguļojošas gaismas, skaļām skaņām, spēcīgiem aromātiem, stresa situācijām.
Paralēli migrēnas ārstēšanai ar medikamentiem var izmantot dažādas citas metodes – akupunktūru, masāžu, mākslas un smilšu terapiju. Stresa mazināšanai nodarboties ar relaksējošo terapiju, biofeedbac jeb bioatgriezeniskās saites metodi. Migrēnas ārstēšanā mūsdienās izmanto arī monoklonālo antivielu injekcijas – tie ir medikamenti, kuri neitralizē migrēnas lēkmi izraisošās ķīmiskās vielas smadzenēs.
Spriedze emocijās un muskuļos
“Vieglas vai vidēji stipras, spiedošas abpusējas galvassāpes, kuras parasti pāriet jau nākamajā dienā, ir jutis gandrīz ikviens,” saspringuma tipa galvassāpes raksturo neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune. Pārsvarā pacienti saspringuma tipa galvassāpes apraksta kā spiediena sajūtu galvā. It kā ap to būtu apjozta ļoti cieša stīpiņa vai uzlikta pārāk stingra cepure. Visbiežāk šīs sāpes ir vieglas vai mērenas, jūtamas abās galvas pusēs un izplatās no kakla rajona uz leju vai augšu.
Sāpju lēkme, kura var ilgt no 30 minūtēm līdz pat nedēļai, saistīta ar muskuļu sasprindzinājumu, īpaši kakla un plecu joslā, kuru izraisījusi psihoemocionāla spriedze, trauksme, stress, kā arī nepareiza ķermeņa poza vai stāja, piemēram, ilgstošs darbs pie datora, nepareiza smagu priekšmetu celšana, kuras dēļ izmainās muskulatūras tonuss galvas zemādas un kakla muskuļos.
Lai atvieglotu sāpes, vajag atslābināties, veikt masāžu, iet siltā vannā, regulāri vingrot, ārstēt trauksmi, depresiju.
Klastera veida galvassāpes ir samērā retas (apmēram vienam uz 1000 pieaugušo), no tām daudz biežāk cieš gados jauni vīrieši. “Tās ir ļoti intensīvas, urbjošas, mokošas, vienmēr ir vienpusējas, lēkmjveidīgas. Pavadoši simptomi var būt acs asarošana, apsārtums, aizlikts degums, deguna tecēšana,” stāsta Linda Zvaune. Lēkmes sākas pēkšņi, bez iepriekšējiem priekšvēstnešiem, tās ir īslaicīgas – no 15 minūtēm līdz trim stundām, dienā var būt viena vai pat vairākas lēkmes. Visbiežāk pirmā lēkme attīstās 20–40 gadu vecumā. Akūtā gadījumā atvieglojumu sniedz skābekļa inhalācijas ar masku, kā arī zāles migrēnas ārstēšanai nazālu aerosolu vai injekciju veidā.
Sekundāras galvassāpes ir saistītas ar kādu citu saslimšanu. Tās var būt gan saaukstēšanās un citu augšējo elpceļu infekciju simptoms, rasties galvas traumu, zobu, ausu, acu, deguna blakusdobumu un citu galvas orgānu saslimšanas, vielmaiņu traucējumu un asinsspiediena svārstību dēļ, pēc alkohola lietošanas, kafijas vai dažu medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Salīdzinoši bieži galvassāpju iemesls ir trauma. Neiroloģe skaidro, ka akūtas galvassāpes parādās septiņu dienu laikā pēc traumas un var saglabāties līdz pat trim mēnešiem. Ja ilgāk, tad tās kļūst pastāvīgas un var noritēt līdzīgi migrēnai vai saspringuma tipa galvassāpēm.
Uzmanību – medikamenti
Izšķir divu veidu medikamentozu galvassāpju ārstēšanu. Var ārstēt atsevišķu galvassāpju lēkmi. Parasti tiek lietoti pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, kuri nopērkami bez receptes. Profilaktiski lietojami medikamenti, piemēram, antidepresanti, antikonvulsanti vai asinsspiedienu mazinoši līdzekļi tiek izmantoti biežu galvassāpju ārstēšanā. Ārsts tos izraksta lietošanai katru dienu pēc noteiktas shēmas.
Latvijā pieejami arī speciāli migrēnas ārstēšanai domāti līdzekļi, kurus speciālists – neirologs, algologs – izraksta, lai mazinātu migrēnas stiprumu, biežumu un saīsinātu lēkmju ilgumu. Profilaktiskas galvassāpju ārstēšanas galvenais mērķis ir panākt, lai atsevišķas galvassāpju lēkmes laikā lietotie papildu medikamenti efektīvāk iedarbotos.
Galvassāpju profilaksē var lietot arī dažādus uztura bagātinātājus un augu valsts līdzekļus, parasti 1–3 mēnešu kursa veidā vienu divas reizes gadā. Uztura bagātinātāji, kas varētu atvieglot galvassāpes, ir, piemēram, magnijs, B2 vitamīns (riboflavīns), D3 vitamīns, koenzīms Q10.
Taču neiroloģe brīdina, ka ar pretsāpju medikamentu lietošanu jābūt ļoti uzmanīgiem. Vienas no biežākajām sekundārajām galvassāpēm ir medikamentu atkarīgas galvassāpes, kuras bieži attīstās migrēnas un saspringuma tipa galvassāpju pacientiem, kuri pārmērīgi daudz un bieži lieto pretsāpju līdzekļus. Katrai medikamentu grupai ir noteikts medikamentu lietošanas biežums, kad tiek uzskatīts, ka tā ir pārlieku lietošana.
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (aspirīns, paracetamols, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi) var radīt medikamentu atkarīgas galvassāpes, ja tiek lietoti vairāk par 15, bet kombinētie pretsāpju līdzekļi, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas, vairāk par 10 dienām mēnesī, pārsniedzot noteiktās devas. Medikamentu atkarīgas galvassāpes nav ļoti spēcīgas, bet moka gandrīz katru dienu, pastiprinoties no rītiem. “Tās ir hroniskas galvassāpes, kas turpinās piecpadsmit un vairāk dienu mēnesī. Tās var izraisīt arī visparastāko pretsāpju medikamentu, tajā skaitā ibuprofēna un paracetamola, lietošana, bet īpaši bieži – kombinētie preparāti,” norāda neiroloģe, piebilstot, ka ļoti piesardzīgi jālieto preparāti, kuru sastāvā ir aspirīns, kofeīns, kodeīns.
Sarkanā karoga simptomi galvassāpēm
* ļoti intensīvas, pēkšņas, līdz šim nebijušas galvassāpes,
* jauna veida galvassāpes, kuras kļūst biežākas, stiprākas,
* galvassāpes, kuras pēkšņi maina raksturu, kļūst spēcīgākas un nepalīdz iepriekš lietoti medikamenti,
* galvassāpes, kuras sākas naktī, pamodinot no miega,
* ja tās pavada viens vai vairāki neiroloģiski simptomi, drudzis,
* ja tās sākas cilvēkiem virs 50 gadu vecuma,
* pārāk bieža pretsāpju medikamentu lietošana ikdienā.
