Ārstēt maigi 0
70 – 90% gadījumu kakla sāpēs vainojami vīrusi, kuru ietekmē uz gļotādas veidojas mikročūliņas un kakls kļūst jēls. Smeldzes pakāpe atkarīga no sāpju receptoru un cilvēka individuālā jutīguma.
“Ja pacientam stipri sāp kakls un ir augsta temperatūra, parasti gaida, ka ārsts izrakstīs antibiotikas. Nereti grūti pārliecināt, ka tās nav vajadzīgas,” novērojusi I. Sokolova.
Lielākajā daļā gadījumu saslimušajam pietiek ievērot mājas režīmu un dzert daudz šķidruma kakla gļotādas mitrināšanai. Var palīdzēt arī pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, aerosoli ar eļļu, kas satur ārstniecības augus, hlorheksidīnu un dažādas pretsāpju vielas. Pozitīvi iedarbosies smiltsērkšķu eļļa, kas pārklās un mīkstinās gļotādu, mazinās skrāpēšanās un sūrstēšanas sajūtu.
“Pacientiem piemīt tendence sāpošo kaklu intensīvi ārstēt – daudzreiz dienā to skalot, bieži sūkāt tabletes, elpot karstus tvaikus, taču tādējādi problēma saasinās vēl vairāk. Pret sasirgušu kaklu jāizturas saudzīgi,” uzsver daktere Sokolova.
Sāpju gadījumā daudzi pieraduši skalot kaklu, taču tam ir galvenokārt dezinficējoša un higiēniska, nevis ārstējoša nozīme. Šim nolūkam var izmantot vieglu kumelīšu vai kliņģerīšu tēju vai sālsūdeni, taču ne biežāk kā trīs reizes dienā.
Pašsajūtas uzlabošanai var dzert siltu pienu ar medu, ja pret to nav alerģijas, vai zāļu tēju, taču karsts dzēriens gan nav vēlams.
Silta komprese vai kakla aptīšana veicinās asinsriti un uzlabos dzīšanu, taču tajā pašā laikā, paplašinoties asinsvadiem, var veicināt infekcijas izplatīšanos.
Vīrusu izraisīta angīna ir lipīgāka nekā bakteriālā, taču parasti pāriet jau 3 – 4 dienu laikā.
