Sāpēja pirms divām dienām un pirms nedēļas – atkal sāp galva. Vai tiešām jāiet pie ārsta? 11
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Sāpēja arī pirms divām dienām un pirms nedēļas. Jāiet tomēr pie ārsta un jānoskaidro sāpju cēlonis, uzskata algologs jeb sāpju ārsts GUNTIS IĻĶĒNS.
Tik dažādās sāpes
Lielākajai daļai cilvēku – deviņiem no desmit – ir tā sauktās primārās galvassāpes, kas tiek uzskatītas par pastāvīgu slimību, bet 10% ir sekundārās jeb seku galvassāpes, kas ir citas slimības izpausme.
Īpaši jāuzmanās, ja agrāk galva nav sāpējusi un pēkšņi uznāk spēcīgas sāpes, jo cēlonis var būt nopietns, piemēram, audzējs, asinsizplūdums, brīdina algologs.
Taču var būt arī vienkārši paaugstināts asinsspiediens, kas līdz šim nav konstatēts. Pie sekundāro galvassāpju grupas pieder arī medikamentu izraisītas sāpes.
“Daudzi cilvēki lieto nitroglicerīnu, sirdszāles. Iedzer, un pēc tam viņiem ļoti sāp galva. Tā notiek, jo nitroglicerīns paplašina asinsvadus ne tikai sirdī, bet arī galvā, un tas izraisa sāpes,” stāsta Guntis Iļķēns.
“Ir galvassāpes, kas saistītas ar medikamentu atcelšanu. Vai arī cilvēks, kam ir pazemināts asinsspiediens, neuzņem kofeīna devu, izdzerot savu rīta kafiju, un sāk sāpēt galva. Galvassāpes var izraisīt arī hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana vai sieviešu hormonu līdzsvara maiņa, tāpēc sievietēm galva sāp biežāk.”
Kā zināt – saspringums vai migrēna?
Pie primārajām galvassāpēm pieder migrēna un saspringuma galvassāpes. Migrēna sastopama vienam vai diviem cilvēkiem no desmit, bet pārējiem – saspringuma galvassāpes. Būtiska ir pareiza diagnoze, jo migrēnas gadījumā galvassāpes nav ārstējamas, tikai atvieglojamas, bet saspringuma galvassāpes var pilnībā izārstēt, ja vien cilvēks saprot, kas tās izraisījis.
Daudzi, kas mokās ar galvassāpēm, patiesībā varētu no tām izvairīties.
Visām saspringuma galvassāpēm ir līdzīgs veidošanās mehānisms, stāsta ārsts. Proti, tās rodas no muskuļu sasprindzinājuma plecu un kakla daļā, ko izraisa statiskas slodzes un stress. Tas viss plecu un kakla daļu pārvērš akmenscietos muskuļos, kuros izveidojas sāpju punkti, no kuriem arī sāp galva.
Tālāk tas var pāriet hroniskā formā – cilvēks kļūst īpaši jutīgs pret sāpēm, un viņam sāp pat tad, kad nevajadzētu sāpēt. Ko darīt?
“Jānoskaidro, cik ilgs laiks tiek pavadīts, piemēram, pie datora, un kāds ir stresa līmenis. Ja cilvēkā ir milzum daudz stresa, ar ko viņš netiek galā, un vājākais punkts ir plecu un kakla daļa, stress transformējas galvassāpēs.
Tiem, kam vājāka muguras lejasdaļa, tas izpaudīsies muguras sāpēs, vēl citiem parādās gan muguras, gan galvas sāpes.
Tas nozīmē, ka jāmēģina tikt galā ar stresu. Ir dažādi fiziski vingrinājumi, kas māca atslābt. Stress norims, muskulatūra atlaidīsies, un sāpes kaut kad pāries,” stāsta algologs.
Ja ir migrēna, galvassāpes parasti ir vienpusējas, pulsējošas, no mērenām līdz ļoti spēcīgām, turklāt ļoti traucē ikdienas aktivitātēm – cilvēks nevar pastrādāt, jo kustoties galvassāpes pastiprinās. Pavadošās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret gaismu vai skaņu – nepatīk troksnis un gaisma.
Svarīgi atrast katram pacientam pietiekami efektīvu un drošu zāļu kombināciju, lai iespējami ātri pārtrauktu sāpju lēkmi. Ja migrēnas lēkmes ir biežas, tās jāārstē arī starplaikos.
Ja mēnesī ir viena migrēnas lēkme vai arī reizi trijos mēnešos, kopā ar sāpju ārstu pacients atrod pareizo zāļu kombināciju, viņš arī zina, no kā ikdienā jāizvairās, piemēram, no šokolādes vai sarkanvīna, kas viņam provocē lēkmes. Par laimi, uz dzīves otro pusi migrēna parasti mazinās, lēkmes kļūst retākas un vājākas. Taču pilnībā migrēnu nav iespējams izārstēt.
Ar zālēm prātīgi
Nav pareizi dzīvot pēc principa varbūt pāries un pretsāpju medikamentu lietot tikai tad, kad vairs nevar izturēt sāpes. Ja pretsāpju zāles iedzer laikus, saspringuma galvassāpes var pāriet pat pēc pāris stundām.
Tomēr ar zālēm jābūt uzmanīgam, jo nereti gan saspringuma sāpēm, gan migrēnai pievienojas pretsāpju medikamentu izraisītas galvassāpes, brīdina ārsts.
Piemēram, saspringuma galvassāpes cilvēks ārstē ar zālēm, un sāpes it kā uz mirkli pierimst. Kad sāpes parādās, atkal tiek lietotas zāles un jau tik daudz, ka kādā brīdī galva sāk sāpēt, ja tās nav iedzertas.
Parasti tā notiek, lietojot kombinētos preparātus (vienai šo medikamentu sastāvdaļai piemīt neliela stimulējoša iedarbība – ja ir saaukstēšanās vai gripa, tā palīdz pārciest šo grūto stāvokli, taču galvassāpju gadījumā tas nodara kaitējumu). “Atkarības galvassāpes ir ļoti spēcīgas. Dažkārt, lai tās atceltu, pat vajag ārstēties slimnīcā. Nedzerot pretsāpju zāles, cilvēkam pazūd arī galvassāpes,” norāda Guntis Iļķēns.
Ārsta padoms
Ko likt pretim saspringuma galvassāpēm
Iesaka Guntis Iļķēns: “Vienalga, vai izmantos vjetnamiešu ziedi Zvaigznīte vai pie deniņiem pieliks ledusgabaliņus, vai maigi pamasēs saspringušos muskuļus plecu un kakla daļā, tas viss radīs atslābumu un atbrīvos no galvassāpēm arī bez tabletēm. Ādā ir taustes receptori, un, ja tos viegli kairina – glāsta, uzliek vēsumu, organismā izdalās pretsāpju vielas.
Pret ilgstošām saspringuma galvassāpēm, visticamāk, derēs sāpju ārsta izrakstīti viegli stimulējoši antidepresanti – tie palīdzēs pašam aktīvi iesaistīties atveseļošanās procesā, kādi muskuļu relaksanti, kas pastiprina pretsāpju līdzekļu efektivitāti. Varbūt arī kāds atjaunošanās procesu veicinošs līdzeklis.
Ilgstošs muskuļu sasprindzinājums un asinsrites traucējumi muskuļos, nervos rosina deģeneratīvas izmaiņas un samazina audu izturību, rada nervu jutīguma pieaugumu. Ir vairāki preparāti, kas palīdz to novērst.”
