Nekas no ekspertīzes slēdzieniem nav piepildījies! Krievijas pazinēji atkal nopūdelējuši! Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakareiropas izslavēti eksperti neizpratnē grumbo pieri, lauza galvas, kāpēc nav piepildījušies un kārtējoreiz sadeguši maldugunīs pārliecinošie redzējumi, ka Krievijai pēc kara sākšanas Ukrainā zem Rietumu varenā spiediena jālūst un jāpārvēršas Vatastanā.
Bija taču prognoze, ka žņaudzošo sankciju tīklam būs augstas iedarbības efektivitāte – atslēgšana no SWIFT sistēmas būšot nāvējoša Krievijas finanšu sistēmai, krieviem beigšoties nauda, importa zāļu nebūs, paika arī beigsies.
“Glubinka” atgriezīšoties pie baskāju dzīves kā pirms 100 gadiem un būs spiesta pārtikt no nesaldināta čefīra diētas, jo ēdamajā paliks vien sālīts gurķis. Arī galvaspilsētnieki pagrimšot nabadzībā pliki kā baznīcas žurkas.
Politikas zinātāji apgalvoja, ka Putins pēc mēnesi ilgušas militārās darbības attapsies, uzlaidis savu kuģi klintīm vai uzsēdinājis uz sēkļa.
Kas attiecas uz Kremļa valdnieka nākotni, ekspertētāju domas dalījās. Vieni uzskatīja, ka caru noindēs Kremļa bufetčiks pēc tuvāko loka pasūtījuma, otri sprieda, ka ģeneralitāte uzklups virspavēlniekam, ievīstīs paklājā, piesies kirpiču un noslīcinās karpu dīķī.
Tālredzīgākajiem notikumu vērotājiem bija doma, ka mūdzi Putinu sagūstīs tauta, satvers aiz apkakles un nodos tiesāšanai par kara kurināšanu Hāgas starptautiskajā tiesā, un tur nu gan Kremļa pundurim jaukā garšīgā procesiņā ģērēs ādu – despotu gaida ne mazāks soda mērs par izsūtījumu uz Sv. Helenas salu!
Vēl bija doma, ka, “specoperācijai” ieilgstot, pastiprinoties kravu “200” plūsmai uz “roģinu”, lasi, zaldātiņiem pārrodoties mājās cinka zārkos, karavīru māšu notraustās asaras iežēlinās un liks pārtraukt karadarbību pret kaimiņtautu, kazi, protestējošie cilvēki varētu iziet ielās…
Nekas no ekspertīzes slēdzieniem nav piepildījies! Krievijas pazinēji atkal nopūdelējuši!
Maskavā vitrīnas mirdz neona gaismās, veikalu plaukti lūst no pārpilnības, šķiet, arī cukura drudzis krievus pārtraucis kratīt, un pat sīkpilsonis neliedz prieciņu pasūtīt restorācijās stori krējuma zostē un uz restēm ceptu sivēnu. Uz reģioniem pa pastu ceļo sieviešu kažoki, rokaspulksteņi, persiešu paklāji, mobiļņiki – plaša patēriņa mājsaimniecības preču sortiments, salaupītais Ukrainā.
Līdzīgā kārtā buku nošāvuši un kļūdījušies ar čūskas gudrību un pūces vērību apbalvotie eskulapi, kuru diagnozē Putina veselības stāvoklis ir uz kritiskās robežas, krievu vadonim nespēs palīdzēt ne šamanis ar buršanos, ne tautas medicīna.
Par spīti skumīgiem paredzējumiem, temperatūra nav mērīta pareizi. Vladimirs Vladimirovičs ekrānā parādās dzīvāks par dzīvu, arvien atsperīgāks, nav ne izdēdējis, ne miesās izkrities.
Varbūt kapeiku nervozāks kā pirms kara, bet bez zilām ēnām zem acīm, izgulējies un možs, izlec kā čorts no tabakdozes propagandas kanālos.
Savā vietā ir prezidenta pavadonis garajos taigas pārgājienos Šoigu – atguvies no “smaga infarkta”, bet līdzgaitnieks Medvedevs vispār atrodas dzirkstoši pacilātā stāvoklī, lidodams metru virs zemes, it kā saņēmis pulverīšu devu, dabūjis tabletītes, lietojis magoņu dzērienu.
Krievija dzīvo zaļi. Būdami apveltīti ar pārdabiskām spējām naftu, gāzi, akmeņogles pārvērst zeltā, par spīti uzliktajiem embargo, krievi prognozē līdz gada beigām 14 miljardu papildu ienākumu no energoresursu pārdošanas eksporttirgos! Ieguvumu tērēs gan iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanai, gan kara materiāliem.
Peļņu nodrošina merkantilās valstis, kurām svarīgāka par vērtībām ir pašu enerģētiskā neievainojamība un kuras meklē apvedceļus, lai saglabātu sakaru nepārraujamību un turpinātu zīst Krievijas pupu.
Starp Eirosavienības dalībvalstīm kritiski min Ungāriju, bet “intereses” ir arī Vācijai, Francijai, Austrijai, Itālijai, ar kuru prezidentiem zvaniķiem Putins regulāri veic pedagoģiskas, audzinošas darbības. Rietumu līderus šausmina Bučā pastrādātā brutalitāte pret civilistiem, satrauc šaušana pa atomstacijām un iespēja, ka afrikāņi cietīs badu un atkal kāps bēgļu laivās, ja tiks bloķētas piegādes no Ukrainas labības klētīm, bet tas lielā mērā ir iestudēts priekšnesums un pret krievu vardarbību rakstīta veltīgu sūdzību grāmata.
Galvenais, lai “nebūtu konflikta eskalācijas”, Putinu neieveltu dubļos un Kremļa valdnieks “nezaudētu seju”. Ja turpinās gļēva atkāpšanās un piekāpšanās politika, var piepildīties bažas, ka, ziemai tuvojoties, Maskavas spiediens uz rietumeiropiešiem pastiprināsies, lielie vērši (vecā Eiropa) aizmirsīs par mazo zirdziņu (Austrumeiropas) bailēm par krievu pasaules paplašināšanos, un arī Ukrainai atmetīs vien palīdzības grašus. Tad ļaunums tiešām būs neiznīcināms.
