Atkal nedienas ar “AstraZeneca”, Šmidres pēkšņā parādīšanās un sliktais Krapsis. Nedēļas notikumu apskats 19
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Kam sliktais Krapsis?
No amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis ir “sliktais”? Ja jā, tad kam? Policijas reputācijai? Sabiedrībai? Kolēģiem, kas kāro uz viņa krēslu? Pagaidām skaidras atbildes nav. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pagājšnedēļ teicis, ka Krapša darbu vērtē pozitīvi.
Bet Iekšējas drošības birojs pret Krapsi sācis divus kriminālprocesus. Viens no tiem sākts par 2018. gadā organizētiem iepirkumiem – policistu formas tērpu un rokas videoradaru iegādi. Abos Krapsim piemērots aizdomās turētā statuss. Viņam inkriminē dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Pats Krapsis sarunā ar žurnālistiem kategoriski noliedza jebkādu saistību ar viņam inkriminētajiem likumpārkāpumiem.
Aprunājos ar vairākiem augsti stāvošiem bijušajiem un esošajiem policijas darbiniekiem. Viņi netic, ka Krapsis varētu apzināti izdarīt noziegumu, īpaši, ja runā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tas, ka Krapsis kādam nezinot/negribot pateicis kādu lietu, ko formāli nedrīkstējis teikt, gan tiek pieļauts. Policijas kabinetos klīst melnais humors: Krapsis formas tērpu ražotājiem atklājis, kādas pistoles nēsā Latvijas policisti, lai tie varētu izgatavot attiecīgas pistoļu makstis…
Krapsis ir viena no tām policijas augstajām amatpersonām, pār kuru nav bijušas kādas aizdomu ēnas, turklāt atbildot arī par tik kukuļa došanai un ņemšanai pakļautu jomu kā ceļu policija. Tāpat Krapsim esot salīdzinoši visai pieticīgs dzīvesveids. Valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu liecina, ka Krapsim pieder zeme Mārupē, viņš nomā dzīvokli Jūrmalā, valdījumā ir 2006. gada automašīna “BMW X5”, algā Valsts policijas koledžā saņēmis 6240 eiro gadā, bet Valsts policijā – 48 502 eiro gadā. Parāds – 43 tūkstoši eiro.
Viens no bijušajiem policijas priekšniekiem man sacīja, ka Krapsis ne tikai vizuāli izskatās, bet arī ir policists ar stāju. Bet varbūt Krapsis veikli maskējas?…
Noslēpums. No kurienes parādījās Šmidre?
Versija par to, ka “KPV LV” atlikusī frakcija prasīs atsaukt Jāni Vitenbergu no ekonomikas ministra amata un vietā piedāvās uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru, parādījās jau pirms vairākām nedēļām. Sākotnēji gan tā šķita tikai dīvaina politiskā spēlīte, bet nu var teikt, ka tā jau par divām trešdaļām īstenojusies. Viss gan varētu arī apstāties pie koalīcijas partneru piekrišanas.
Bet kāpēc tieši Šmidre un kā vispār radusies šī ideja? Gan virzītāji, gan pats kandidāts ir izvairīgi, runājot par apstākļiem. Šmidre ziņu aģentūrai LETA gan apgalvo, ka piedāvājums izteikts “pirms pāris nedēļām” un viņš sākumā šādu aicinājumu neesot uztvēris īpaši nopietni, taču vēlāk piekritis ar noteikumu, ka nebūs saistīts ar nevienu partiju.
“Mani Ekonomikas ministrija vairāk interesē kā valsts institūcija, kura varētu daudz ko izdarīt valsts ekonomikai. Principā tā ir vienīgā ministrija, kurai jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness,” sacījis ministra kandidāts. Bet bez politiskās aizmugures šādos amatos nav ko darīt, kas liek apšaubīt, vai izteikumi ir līdz galam godīgi.
Šmidre, kuru daudzi, iespējams, labāk atceras kā bijušo telekomunikācijas uzņēmuma “Baltkom” īpašnieku (biznesu vēlāk pārpirka zviedru “Tele2”), darbojies ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās un vienmēr grozījies kaut kur netālu no politikas. Savulaik bijis “Jaunā laika” atbalstītājs (un arī dāsns ziedotājs), tāpat arhīvos atrodama ziņa, ka 2010. gadā viņš Saeimas vēlēšanu rezultātus gaidījis ballītē kopā ar “Vienotību”. Bijis klāt arī pie partijas “Latvijas attīstībai” tapšanas. Tā ka droši var teikt – politiskā vide viņam ir labi pazīstama.
Darījums. “Merka” īpašnieks nopērk Benjamiņu namu
Leģendārais Benjamiņa nams Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 12, vēlreiz mainījis īpašnieku. Būvēts pirms 150 gadiem kā lieltirgotāju Pfābu nams, to pirms simts gadiem nopirka laikraksta “Jaunākās Ziņas” reportieri Emīlija un Antons Benjamiņi, ierakstot visleģendārāko šā nama vēstures lappusi. Pēc kara te atradās Rakstnieku, komponistu un mākslinieku savienība.
Pēdējos 15 gadus divi Lietuvas uzņēmēji Arūns Beleška un Romualds Barausks te bija iekārtojuši viesnīcu “Europa Royale Rīga”. Pēdējos gados ar biznesu nevedās, un nu “Swedbank” ieķīlātais īpašums par 4,82 miljoniem eiro pārdots jaundibinātajam uzņēmumam “Benjamiņu nams”, kurš pastarpināti caur holandiešu uzņēmumu pieder Igaunijas uzņēmējam Tomasam Annusam. Savukārt viņš ir lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs “Merko grupai” (tagad to sauc AS “Riverito”), kurai pieder Latvijā lielākā būvfirma “Merks”.
Nams pārdots kopā ar visām Rakstnieku savienības restaurētajām klavierēm, Antona Benjamiņa kabineta iekārtu, Ludolfa Liberta gleznu “Parīzes skats” un Jaņa Rozentāla gleznotu Rūdolfa Blaumaņa portretu.
Šaubas. Svētki psihoemocionālai labbūtībai
Viesta šķietama skaidrība par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi – skolēnu dziesmu svētki būs, taču notiks netradicionāli. Ir izveidots jauns norises scenārijs, ko tā radītāji nodēvējuši par e-dziesmu svētkiem, proti, svētki notiks lielākoties digitāli, audio un video formātā. “Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem”, norāda izglītības un zinātnes ministre, Svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilga Šuplinska.
Dzirdēts, ka daudzi kolektīvu vadītāji, arī vecāki jau labu laiku kurn par jau līdz mielēm apnikušo ekrānformāta niekošanos, bērnam kameras priekšā dejojot solo, nemaz nerunājot par kora mēģinājumiem, kas internetā nav iespējami. Un kas gan tie par svētkiem bez kopābūšanas, krāšņajiem lielkoncertiem Mežaparkā un Daugavas stadionā? Tomēr Valsts izglītības satura centra aprīlī veiktā pašvaldību (vecāku, kolektīvu vadītāju, deputātu) aptauja liecina – lielākā daļa pašvaldību (96 no 118, pret – 6) tomēr atbalsta svētku rīkošanu tādā vai citā formā.
Par labu svētku rīkošanai šādā formātā dziesmu svētku rīkotāji izšķīrušies piecu iemeslu dēļ: vispirms, vēloties stiprināt tradīcijas nepārtrauktību, tāpat arī, lai stiprinātu bērnu un jauniešu “psihoemocionālo labbūtību”, reizē vēloties noslēgt svētku līdzšinējo ciklu, kā arī, lai atstātu vēsturei video un audio liecības par šiem svētkiem un galu galā – lai pateiktu paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā. Tomēr kāds tieši būs svētku scenārijs un saturs, joprojām nav īsti skaidrs.
Satraukums. Atkal nedienas ar “AstraZeneca”
Pēc Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas datiem, šobrīd Latvijā ir pieejamas 56 tūkstoši “AstraZeneca” vakcīnu devu, bet otrā šīs vakcīnas pote ir nepieciešama 96 tūkstošiem iedzīvotāju. Tātad, 40 tūkstoši vakcīnu varētu pietrūkt. Tie, kas aprīlī stāvēja garās rindās, kad pirmoreiz izsludināja brīvo vakcināciju (un toreiz potēja ar “AstraZeneca”), tagad ir satraukušies, vai viņi tiks pie otrās vakcīnu devas jūnijā, jūlijā.
Patlaban Eiropas Komisijai (EK) ir tiesvedība ar “AstraZeneca” ražotāju par piegāžu piespiedu izpildi, tiek risinātas sarunas, ka EK pasūtījumi netiks tālāk veikti un līgums ar farmācijas uzņēmumu varētu tikt lauzts. Kāds ir ministrijas plāns šādā situācijā? Veselības ministrs Daniels Pavļuts tviterī rakstīja, ka modelējot dažādas situācijas, taču pašlaik neesot pamata domāt, ka minētā ražotāja vakcīnas nepienāks vairs nemaz.
Līdztekus ministrs informēja, ka ārkārtas situācijā vakcinācijas kurss tikšot pabeigts ar citu piemērotu vakcīnu atbilstoši zinātnieku ieteikumiem. Pagaidām gan nav nekādu pētījumu par vakcīnu jaukšanu. Lielbritānijā uzsāktais klīniskais pētījums, lai noskaidrotu, vai vakcīnu jaukšana nesamazinās to efektivitāti pret vīrusu, vēl nav pabeigts.”AstraZeneca” ražotāji sākotnēji solīja, ka otrajā ceturksnī Latvijai piegādāšot 294 357 vakcīnu devas, no kurām kopš aprīļa sākuma ir atvestas 100 800 devas.
“Šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākā mēneša laikā Latvija vairs pilnībā nesaņems “AstraZeneca” “Vaxzevria” vakcīnas, kas līdz šim piegādātas ar biežumu aptuveni reizi 1–2 nedēļās,” sacīja Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Ieva Stūre.
Sagatavojuši: Artis Drēziņš, Māra Libeka, Aija Kaukule, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis
