Foto – Shutterstock

Atkal moka karstuma viļņi 2

“Pirms aiziešanas pensijā mocījos gan ar karstuma viļņiem, gan sirds klauvēm. Tagad man tuvojas septiņdesmit un nepatīkamās izpausmes ir atsākušās no jauna. Ko man darīt?” Velta Talsu novadā

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Atbild ginekoloģe Daiga Baranovska: “Mēdz būt gadījumi, kad vēl 75 gados sieviete jūt menopauzes izpausmes, tiesa, vājāk izteiktas, nekā bijušas 50 gadu vecumā, jo arī turpmākajā dzīvē organismā saglabājas sievišķie hormoni estrogēni, taču ļoti zemā koncentrācijā. Pārtraucot lietot hormonaizvietojošo terapiju (HAT), pēc dažiem mēnešiem nepatīkamās sajūtas – karstuma viļņi un svīšana – arī var atkal atgriezties. Taču, ja šie simptomi parādās pēkšņi, pēc ilga miera perioda, noteikti jāveic veselības pārbaudes, jo šādā vecumā hormonālas maiņas organismā var radīt ne tikai sievišķo hormonu deficīts, bet arī vairogdziedzera vai virsnieru darbības traucējumi, pat audzēji. Sievietēm, kam ir palielināts svars, raksturīga tā saucamā ekstraģenitālā estrogēna sintēze, kad sievišķo hormonu ražo nevis olnīcas, bet citi audi, piemēram, taukaudi. Tas palielina onkoloģisko slimību, it īpaši krūts, olnīcu, dzemdes, resnās zarnas vēža risku. Ja jūtami karstuma viļņi un citi simptomi, ieteiktu veikt gan ginekoloģiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nepatīkamo izjūtu iemesls nav labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji, gan vispārējās veselības pārbaudes.

Nogurums, miegainība vai gluži otrādi – nemiers, pastiprināta svīšana, pulsa paātrināšanās var liecināt par to, ka vairogdziedzeris strādā pastiprinātā vai pavājinātā režīmā. Veicot asins analīzes, var noteikt vairogdziedzera hormonu līmeni. Jāpārbauda arī aizkuņģa dziedzera un virsnieru darbība, jo tie tāpat kā vairogdziedzeris ražo dažādus hormonus, kas var ietekmēt veselību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsdienās hormonaizvietojošo terapiju (HAT) iesaka lietot galvenokārt menopauzes veģetatīvo simptomu, piemēram, karstuma viļņu, mazināšanai. To var izmantot līdz 60 gadu vecumam vai desmit gadu laikā pēc menopauzes iestāšanās. Uzskata, ka paralēli veģetatīvo simptomu mazināšanai, HAT arī attālina osteoporozes rašanās brīdi un mazina šī procesa intensitāti.

Sievietes, kuras jau lietojušas HAT un kurām menopauzes izraisīti karstuma viļņi parādās pēc 60 – 65 gadu vecuma, tās lietošanu var uzsākt no jauna, bet pārējām jāizvēlas alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, ārstniecisko augu preparāti.”

Uzziņa

Pirmās pazīmes, kas liecina par menopauzes tuvošanos, ir menstruālā cikla traucējumi, kad mēnešreizes vairs nav tik regulāras, mainās cikla garums un intensitāte. Šajā periodā jau var parādīties karstuma viļņi, svīšana, garastāvokļa svārstības.

Par menopauzes iestāšanos uzskata brīdi, kad no pēdējām menstruācijām pagājis vesels gads. Vidēji šis periods iestājas 48 – 53 gadu vecumā.

Apmēram 5 – 7 gadus pēc tam parādās tā saucamās vidējā perioda izpausmes, tādas kā gļotādu atrofija un sausums, maksts noslīdējums, urīna nesaturēšana. Tā izpausmes var efektīvi mazināt gan ar hormonus saturošiem, gan nesaturošiem lokālās iedarbības medikamentiem, piemēram, ziedēm, svecītēm.

Apmēram 15 – 20 gadus pēc menopauzes iestāšanās sāk izpausties vēlīnās menopauzes komplikācijas – paaugstināts osteoporozes, demences (Alcheimera slimības), sirds asinsvadu slimību risks. Krītoties estrogēnu līmenim (tie aizsargā asinsvadus no aterosklerozes radītiem bojājumiem), iespēja piedzīvot miokarda infarktu sievietēm 60 – 65 gadu vecumā ir tikpat liela kā vīriešiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.