Atkal kaut kas jauns – ierēdne skaidro, kāpēc skolās atzīmes tagad liks “pa jaunam” un kāpēc kontroldarbus vairs nevarēs labot 166
Nesen atklātībā nācis fakts, ka ierēdņi izlēmuši, ka skolās pārbaudes darbus un kontroldarbus nedrīkstēs labot. “Lieliski! Tas ir lieliski! Mēģināšu paskaidrot šīs idejas būtību, jo šis ir tikai viens aspekts no jaunās vērtēšanas sistēmas kā tādas,” tā savu skaidrojumu iesāk Diāna Šavalgina, Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore.
Viņasprāt, vērtēšanas sistēmas maiņa ir ar ļoti labiem nodomiem un akcentiem. “Tie galvenie ir – mums pašiem ir jāmaina domāšana par šiem jautājumiem. Tāpēc vietā ir pretjautājums – kādēļ ir jāpārlabo vērtējums, kurš ir fiksējis bērna zināšanas konkrētajā brīdī tādas, kādas tās ir?”
Šī vērtēšanas pieejas maiņa ir balstīta uz ideju, ka ir mācību process, kurā pedagogs saņem atgriezenisko skaiti no bērna, skaidro ierēdne, norādot, ka skolotājs laikus jau ir stāstījis, rādījis, sacījis, kas jāizdara, lai sekmes būtu labākas, bērni ir pietiekamu laiku trenējušies, mācījušies, kļūdījušies, lai pēc tam rakstītu pārbaudes darbu un tad summatīvais vērtējums ballēs vērtē skolēna tā brīža zināšanas.
“Šī pārrakstīšana veicina to, ka bērns kontroldarbā apskatās kāda tipa uzdevumi ir, tos iemācās pēc būtības, un iegūst labāku vērtējumu. Tad ko mēs gribam – labākas atzīmes vai uzlabot bērna zināšanas?”
Ikdienā pastāvēs arī formatīvais vērtējums – tas nav nekas jauns, tas ir vērtējums procentos un ieskaitīts/neieskaitīts, tas ir par mazajiem darbiņiem ikdienā, kā sokas ar vielas apguvi. Kā uzskata Šavalgina, formatīvais vērtējums ir kā signāls gan skolotājam, gan bērnam, gan vecākiem.
Formatīvajam vērtējumam nāks līdzi paskaidrojums no pedagoga par to, kāpēc kaut kas tik labi neizdodas un kas ir jādara, lai nākamajā reizē rezultāts būtu labāks.
