“Atkal kārtējā tukšā “vāvuļošana”!” Tiesībsargs Jansons par ministra Auguļa idejām 70
Kā valsts līmenī cīnīties ar jauniešu atkarībām?
“Ir virkne iestāžu, kam būtu jāstrādā koordinēti – probācijas dienestam, psihologiem, medicīnas iestādēm, sociālajiem dienestiem, bērnu aizsardzības centram un vēl virknei iestāžu. Vēlamies ieviest specializētu moderatoru vai īpašu personu, kas seko katram gadījumam, kas būtu mūsu valstī vajadzīgs. Galvenais ir tas, ka mums šie bērni ir jāuzved uz pareizā ceļa,” iepriekš TV24 izteicies labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
“Mums ir sistēmas trūkums, lai gan tā ir paredzēta. Tas, ko ministrs Augulis min, tas nav nekas jauns. Nekāds moderators pēc būtības nav vajadzīgs, jo šobrīd jau normatīvais regulējums nosaka, ka ir jāveido attiecīgu speciālistu grupa, kur attiecīgās grupas vadītājs ir narkologs,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atbild tiesībsargs Juris Jansons.
Visus tos speciālistus, ko Augulis nosaucis, tiesiskais regulējums nosaka iesaistīt jau šobrīd.
“Atkal kārtējā tukšā vāvuļošana, kā vajadzētu. Nu atveriet likumus un paskatieties!” viņš nosaka.
Tiesībsarga biroja ziņojumā arī norādīti desmit trūkumi normatīvajos aktos, un ministrijām sniegti vairāk nekā 30 ieteikumi.
Pirmkārt, normatīvajos aktos nav skaidrojuma terminam “obligāta ārstēšana”. Obligātā ārstēšana nav noteikta veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos, bet tā ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likumā un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabinets (MK) noteikumos.
Otrkārt, obligātās ārstēšanas regulējums ir pretrunā Ārstniecības likumā noteiktajam, ka atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi, un likumā noteiktajām ārsta tiesībām atteikties no turpmākas jaunieša ārstēšanas.
Veselības ministrijai sniegti 20 priekšlikumi. Ministrija aicināta novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka attiecībā uz bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips nevis bērna labāko interešu prioritātes princips.
Tāpat ministrija aicināta nodrošināt izmaiņas, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par bērnu, kurš apreibinošu vielu ietekmē ir nonācis ārstniecības iestādē gan ambulatori, gan stacionārā.
Savukārt Labklājības ministrijai sniegti 11 priekšlikumi. Ministrija tiek aicināta nodrošināt, ka valstī ir pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai no atkarību izraisošiem procesiem.
Tāpat ir jāuzlabo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamība visā valsts teritorijā, kā arī jānodrošina atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Jau vēstīts, ka pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021.gadā ārstējās 146 bērni, 2022.gadā – 167, bet 2023.gadā – 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021.gadā saņēma 743 bērni, 2022.gadā – 898, bet 2023.gadā – 1049 bērni.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2023.gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ sasniedza 217 gadījumus, no tiem 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē, alkohola lietošanas dēļ – 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārstniecības iestādē. Kopumā gada laikā 805 bērni apreibinošu vielu lietošanas dēļ neatliekamā kārtā nogādāti ārstniecības iestādē veselības stāvokļa novērtēšanai.
