Atkal jāaizstāv alkšņa dūms. Latvija apokopos datus par labu tradicionālajiem kūpinājumiem 8
Nākamgad Latvijas amatpersonām un nozares pārstāvjiem atkal būs jāpierāda atkāpes nepieciešamība tradicionālo kūpinājumu normām. Šobrīd spēkā ir ES regula, kas dod atkāpi tradicionāli kūpinātām zivīm un gaļai ar pieļaujamo benzpirēna līdz pieciem mikrogramiem uz kilogramu un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) līmeni līdz 30 μg/kg. Šī atkāpe būs spēkā līdz nākamā gada 1. septembrim, un tas nozīmē, ka jau šobrīd Zemkopības ministrijai jāstrādā pie datu apkopošanas, lai savus argumentus līdzšinējās kārtības turpināšanai iesniegtu Eiropas Komisijā (EK). Tie savākti pētījumā par gaļas ražotnēm.
Veic pētījumu
Lai aizstāvētu ražotāju un pamatotu šīs normas nepieciešamību, jābūt argumentētiem un laboratoriski veiktiem pierādījumiem. Šādus pierādījumus šogad vāca gaļas nozares pārstāvji, realizējot pētniecisku projektu “Labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekme uz PAO līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos”. Tajā iesaistījās pussimts uzņēmumu – gaļas produktu ražotāji un projekta laikā tika apkopota informācija par to, vai iespējams ražot kūpinājumus ar mazāku benzpirēna un PAO līmeni.
ZM pārstāvis Māris Valdovskis uzsver, ka daudzi ražotāji bija atsaucīgi un aizpildīja anketas. Galvenais pētījuma secinājums – mūsu tradicionālie kūpinājumi spēj iekļauties normās, ko pieļauj atkāpe. Ja atkāpes nebūs un vajadzēs iekļauties divarpus mazākā benzpirēna normā – 2 μg/kg un PAO – 12 μg/kg, to nebūs iespējams izpildīt, ievērojot tradicionālo kūpināšanas metodi. Turklāt šī norma skar gan mājražotājus, gan lielākus uzņēmumus kā “Rēzeknes gaļas kombināts” un “GPU Nākotne”.
