Tikko fon Stricka muižas apkaimē dziedāt Imantu Kalniņu – tā bija tava ideja? 0
Liela un spēcīga vilkme sastapties ar Imantu Kalniņu un viņa mūziku man bijusi ļoti sen. Viņa radošā estētika un radošie principi ir tas, kas izveidojis arī mani. Viņa mūzikas klausīšanās mani ietekmējusi fundamentāli. Izpratnē par to, kas ir laba dziesma dziļā mijiedarbībā, iespējams, man kompozīcijā nav lielāka skolotāja par Imantu Kalniņu. Mana pieskaršanās viņa mūzikai bija tikai laika jautājums. Tā arvien atklāj pilnīgi pārsteidzošas lietas – gan par to, kas viņa laikā bija radīts, gan kādu nozīmi šī mūzika iegūst mūsdienās, apstiprinot to, kāds ģēnijs joprojām dzīvo starp mums. Imants Kalniņš savā mūzikā ir ietekmējis latvietības izpratni un arī veidu, kā mēs, latvieši, saprotam mīlestību.
Esi teicis, ka 20 gados, kopš iznāca Ainara Mielava un Imanta Kalniņa kopdarbs – albums “Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet” –, izaudzis jauns latvietis. Runāji par sevi?
Arī par sevi. Pasaule 20 gados ir mainījusies neticamos apmēros. Un šajā orbītā arī latvietības planēta piedzīvo diezgan milzīgas transformācijas. Piedzīvojam jauna veida brīvības un neatkarības sajūtu, līdz ar to arī jaunās brīvības pārbaudījumus, ar kuriem jātiek galā. Bet tad, kad piedzīvo to, ka visi lēmumi jāpieņem pašam, bieži esi ļoti apjucis. To redzu kā lielāko izaicinājumu šobrīd – latvietim nepazaudēt sevi, bet arī būt spējīgam pieņemt atbildīgus lēmumus.
Kolektīvs, kas interpretē Imanta Kalniņa mūziku, ir pārsteidzošs – no Iļjas Lagutenko līdz jaunajai repa māksliniecei Zelmai Jēgerei.
Tas ir patiešām kolorīts – pārstāvēts visu radošo sfēru spektrs. Ir Lenarts Heindelss – basģitārists un kontrabasists no Beļģijas, kurš, protams, nav pusaudža gados klausījies Imantu Kalniņu. Miķelis Putniņš no grupas “Ezeri”, kurš pārstāv jaunu un svaigu skatījumu uz latviešu mūziku, ko tik tikko ir sācis radīt pats. Ģeniālais ģitārists Matīss Čudars. Arī Vlads Nastavševs, kuram ir savs ļoti spēcīgs vārds šeit, Latvijas kultūrā. Iļja Lagutenko, protams, ir no Vladivostokas, un vispār it kā no citas planētas. Tomēr arī viņam ir īpašas attiecības ar Latviju, mūsu kultūru, latviešu mūziķiem. Man šķiet, caur šo ļoti dažādo kontekstu un caur šiem ārkārtīgi subjektīvajiem viedokļiem mēs nonākam pie vienas lielas patiesības. Es teiktu – objektīva skatījuma uz Imanta mūziku. Bet Zelma Jēgere arī ļoti labi dzied, un Iļja dzied latviski ļoti skaistu Imanta Kalniņa dziesmu.
Vienmēr ir risks interpretēt dižgaru radīto. Nebiedē publikas reakcija, iespējams, kritiska?
Par to satraucos vismazāk. Droši zinu, ka viss īstenotais radīts no vispatiesākās sirds, jo man tas nozīmē tik daudz. Ļoti ceru, ka mūsu veikums varbūt varētu sniegt kādu jaunu skata punktu uz Imantu. Tāpat ceru, ka paaudze, kas jaunāka par 25 un varbūt dzirdējusi tikai pašas zināmākās viņa dziesmas vai tikai nojauš par to eksistenci, varētu šobrīd sastapt to būtisko, ģeniālo kodolu, kuru gribam aktualizēt.
Esi saņēmis paša komponista svētību?
Viss šis notikums radies saskaņā ar komponistu. Mani ļoti interesē, kā viņš to redzēs un dzirdēs, tomēr procesā viņš nepiedalās. Teica, ka negribot to kaut kādā veidā kontrolēt, viņš mums uzticas.
Shipsea uzstāšanās Piena svētkos kopā ar vieniem vai citiem radošiem kolēģiem kļuvusi par tradīciju. Vai iemesls ir draudzība ar Mārtiņu Mielavu vai arī festivāla īpašā atmosfēra?
Vienmēr esmu bijis blakus tai jaunajai kultūrai, kas tapusi no sākotnējas tusiņa vietas, kāds bija “Piens”. Tas pārtapa par punktu, kura ietekmē radusies vesela jauna jauniešu kultūra. Festivāli ir atšķirīgi, jo vienmēr cenšas radīt kaut ko jaunu, nevis sakomplektēt kaut kā esoša kombināciju no zināmiem vārdiem. Albumu “Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet” Imants radīja kopā ar Mārtiņa tēti Ainaru Mielavu. Mēs bijām kaut kur turpat, tas ir laiks, kad mēs ar Mārtiņu piedzīvojām padsmitgadnieku pirmās iemīlēšanās. Man tas personīgi ir dziļi nozīmīgi. Ir ļoti likumsakarīgi, ka kopā ar labāko bērnības draugu Mārtiņu cenšamies kopā radīt kaut ko labu.
Kādā virzienā vedīs turpmākie ceļi?
Ar nepacietību gaidu lielāku sadarbību ar Latvijas Radio kori nākamā gada sākumā.
Jānis Šipkēvics: kur un kad?
26.08. plkst. 13 un 15 un 27.08. plkst. 15 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” – J. Šipkēvica dziesmu izrāde “Zenīts” diviem zēniem un astoņiem mūziķiem. Piedalās Rīgas Doma kora skolas audzēkņi un “LNSO zenītansamblis” Gunta Kuzmas vadībā.
