Bērnu zīmē 7
– Slavenā krievu balerīna Maija Pļisecka visai vīzdegunīgi teikusi, ka bērni jādzemdē grāmatvedēm, ar to domājot, ka radošiem cilvēkiem dzīve jāziedo mākslai. Tev gan aktrises profesija nav liegusi kļūt par trīs bērnu mammu.
– Bērnu gaidību laikā es teātrī nespēlēju, tad biju neuzņēmīga pret jebkādiem tēliem. Tajā laikā es pat uz krēsla sēdos ļoti uzmanīgi. Nedomāju, ka man varētu pietrūkt radošas izpausmes, lai labi justos. Mani ir sargājis ambīciju trūkums, un aktrises ziedu gadi pagājuši bērnu zīmē. Tagad cenšos rast līdzsvaru starp bērniem un lomām. Zinu, ka nevarētu būt tāda aktrise, kāda esmu patlaban, ja man nebūtu bērnu. Manas lomas tad būtu tukšākas. Esmu arī domājusi, kāda es būtu mājās, ja man nebūtu teātra. Par laimi, vīrs un bērni ir saprotoši, manu profesiju pieņēmuši.
– Bet jaunībā taču tu vēlējies kļūt par mediķi.
– Tas bija vidusskolas laikā. No Jēkabpils braucu uz jauno mediķu skolu Rīgā, pastrādāju arī Rīgas 1. slimnīcā par sanitāri Kardioloģijas nodaļā. Tas bija tāds humānistisks bērnības sapnis, līdzīgi kā citi prāto par lidotāja vai kosmonauta profesiju. Taču es reāli apsvēru, ka ārstes darbs man nebūtu tas piemērotākais.
– Un tāpēc izlēmi kļūt par žurnālisti? Atceros, kad vadīji TV “Panorāmu”, un tolaik tev vēl bija tāds viegli sēlisks akcents.
– Man vēl tagad šis akcents kā āža kāja reizēm izlien laukā. Televīzijā tas bija pārmaiņu laiks. No darba atlaida diktorus, viņu vietā pieņēma žurnālistus, ar domu, ka mēs paši sagatavosim ziņas un tās arī lasīsim. Tas bija ellīgs darbs, atceros, ka ar roku rakstīju špikerīšus. Bet tie jau man šķiet tik seni laiki kā no citas dzīves. Paralēli darbam mācījos kinoaktieru studijā, biju jau filmējusies “Mērnieku laikos”.
