Visi latvieši ir mazliet mākslinieki. Saruna ar JRT aktrisi Elitu Kļaviņu 7
Kad 23. novembrī norisināsies kārtējais teātra balvu “Spēlmaņu nakts” pasākums, tie būs svētki arī par Gada aktrisi nominētajai Jaunā Rīgas teātra aktrisei ELITAI KĻAVIŅAI, kura šo godu izpelnījusies par Blanšas Dibua lomu izrādē “Ilgu tramvajs”. Pirms diviem gadiem viņa minēto balvu saņēma par Alīdes Trū lomu izrādē “Muša”. Tāpēc arī šī saruna ar Elitu gan par lomām teātrī, gan dzīvi.
– Kad viendien gribēju tev zvanīt, paskatījos – vakarā ir izrāde “Ilgu tramvajs”– un nospriedu, ka tevi netraucēšu, jo noteikti gatavojies Blanšas lomai. Vai tās dienas, kad jāspēlē šī izrāde, ir citādas?
– Tie rīti, kad pamostos un zinu, būs jāspēlē Blanša, ir citādi. Nezinu, vai es tajā dienā izturos citādi, bet tā doma galvā sēž, enerģija kāpinās un tiek krāta.
– Var tikai apbrīnot, kā lugas autors Tenesijs Viljamss spēj tā izprast sievietes būtību, bet laikam jau ģeniāli cilvēki stāv pāri dzimumiem.
– Tenesijs Viljamss ir labi pazinis gan sievietes, gan vīriešus. Viņš mācējis piekļūt saviem varoņiem “aiz ādas”. Ja lasa tikai sižeta līniju, viņa tēli šķiet vāji, dumji, egoistiski. Bet tā burvība ir paslēpta aiz vārdiem, un tos atminēt ir liels kaifs. Pagājušajā gadā “Ilgu tramvajs” bija visvairāk apmeklētā izrāde mūsu teātrī. Man par to ir gandarījums, jo tā nav izklaide, bet gan nopietns, klasisks darbs. Un skatītāji ir visdažādākie, pārstāvot visas sociālās grupas.
