Atkal bombardē ar sliktām ziņām un stresu? Kā likt tam strādāt savā labā, skaidro psihologi 0
Vairāk nekā 80 procenti jaunas aptaujas dalībnieku nesen pārdzīvojuši fizisku vai emocionālu stresu, kas izraisījis dažādus simptomus, tostarp galvassāpes un nomāktību, vēsta izdevums “American Psychological Association”.
“Mūs bombardē ar negatīviem vēstījumiem biežāk nekā jebkad agrāk,” atzinusi Pielietojamās pozitīvās pieejas pētījumu institūta dibinātāja un grāmatas “Broadcasting Happiness” (“Raidot laimes sajūtu”) autore Mišela Gilena. “Arvien biežāk ziņas, sociālie tīkli un pat sarunas ar draugiem rada vien trauksmes un baiļu izjūtas.”
Tomēr eksperti iesaka: ja pratīsi uztvert šīs šausmas un nemieru kā tīru enerģiju, varēsi iemācīties no ievirzīt pozitīvākai un radošākai izmantošanai.
“Negatīvas informācijas spiediens rada bezpalīdzības sajūtu,” skaidro Veleslija koledžas psiholoģijas profesore Džūlija K. Norema. “Mēs jūtamies ārējo spēku varā, un esam spiesti pretstāvēt lielām problēmām, kurām atrast pareizu atrisinājumu nav mūsu spēkos.”
Paaugstināta trauksmes izjūta liek mums atgriezties režīmā “cīnies vai bēdz”. “Mēs varam uzbrukt cilvēkam, kas pagadās tuvumā, vai cenšamies aizbēgt, tiešā vai pārnestā nozīmē,” skaidro Norema. “Bet pastāvīga atrašanās šādā stāvoklī grauj gan ķermeni, gan prātu.”
Tomēr, pēc psihologu domām, stresu var izmantot arī savā labā. Lūk, daži paņēmieni, kā sajusties mierīgāk un motivētāk, neskatoties uz apstākļiem!
Treniņus plāno ar mēru
Hārvarda universitātes docente Emīlija Bernšteina iesaka: ierastajai dienaskārtībai pievienojot nelielus fiziskas aktivitātes posmus, tu mazināsi stresa fizisko un garīgo ietekmi uz organismu.
Bernšteinas veiktajā pētījumā dalībnieki aktīvi mina velotrenažiera pedāļus 25 minūtes, bet pēc tam risināja matemātisku uzdevumu un fiksēja savu emocionālo stāvokli.
Ja dalībnieki trenējās pirms uzdevuma veikšanas, viņi, kā likums, jutās optimistiskāk noskaņoti un ātrāk tika galā ar uzdevumu, nekā tad, ja to darīja pēc birojā pavadītas dienas.
“Pastāv pieņēmums, ka fiziskiem vingrinājumiem ir buferizācijas efekts, kas lielā mērā salīdzināms ar vitamīnu iedarbību,” atklāj Bernšteina.
Tādējādi tā vietā, lai “uzkārtos” un nokļūtu sliktu ziņu radītajā stuporā, sāc kustēties ātrāk un aktīvāk, lai izmantotu šo emocionālo enerģiju kā “degvielu”. Nieka 15 minūtes kardiotreniņa palielina tādas vielas izstrādāšanos, ko zinātnieki dēvē par “galvas smadzeņu neirotrofisko faktoru” – tā aizsargā neironus no stresa hormona kortizola graujošās ietekmes un padara cilvēku enerģiskāku.
Nekādu ziņu tukšā dūšā!
“Kādā no jaunākajiem pētījumiem konstatēts, ka cilvēki, kas tikai trīs minūtes no rīta lasīja negatīvas ziņas, 27% biežāk atzina, ka diena pagājusi draņķīgi, nekā tie, kuri pārskatīja iedvesmojošus ierakstus sociālajos tīklos,” atzīmēja Gilena.
Cilvēka smadzenes veidotas tā, lai palīdzētu konstatēt draudus, tāpēc arī drūma informācija mūs tik spēcīgi ietekmē.
Tā vietā, lai nekavējoties “pieslēgtos” jaunākajām ziņām vai pārskatītu elektronisko pastu, Gilena iesaka dažas minūtes veltīt tam, kas tev patīk, piemēram, nelielai meditācijai, pastaigai vai vienkārši mirklim miera ar kafijas tasi.
Tādējādi dienas sāksies uz pozitīvas nots, un tas palīdzēs aizsargāt smadzenes pret toksisku ziņu radītas trauksmes, dodot tev vairāk mentālās telpas un enerģijas laimīgām domām. “Bezspēcības sajūta pastiprina stresu, savukārt savas spējas rīkoties apziņa to samazina,” uzsver Norema.
Nebaidies rīkoties!
“Atrodi vienu vai divas konkrētas darbības, kaut vai nelielas, kas uzlabos situāciju tavā, citu cilvēku vai sabiedrības dzīvē, un tu jutīsies negatīvu notikumu mazāk iztukšots,” iesaka Gilena.
Piemēram, pēc ziņām par globālo sasilšanu zieno nelielu summu šīs problēmas risināšanai vai pievienojies kā brīvprātīgais kādai atbilstošai ekoloģiskai organizācijai.
“Grūti noticēt, ka mums ir vara pār lielām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņā vai veselības poltiika, bet nelielas darbības, kuras veic tūkstošiem cilvēkiem, patiešām var būt ietekmīgas,” komentē Norema. “Un tās arī piešķir enerģiju un iedvesmo.”
Atrodi laiku radošām nodarbēm!
Atvēli vairāk laika radošām nodarbēm, piemēram, mūzikai, kulinārijai, dārzkopībai vai adīšanai. “Radot to, ko uzskati par sev derīgu un vajadzīgu, samazināsi stresa un trauksmes līmeni,” saka Norema.
Saskaņā ar Kolumbijas universitātē veikta pētījuma datiem šādas nodarbes aizsargā smadzenes un ķermeni pret stresa negatīvo iedarbību tikpat labi kā meditācija. Noslēpums ir tajā, ka izvēlies nodarbes, kas dāvā prieku un prasa pilnīgu koncentrēšanos – tas ir labākais veids, kā gūt labumu tik nepieciešamās enerģijas izteiksmē.
Elpo dziļāk!
Katru reizi, kad pieķer sevi indīgajā “katastrofu domāšanas” stilā, kad šķiet, ka viss – tavi treniņi, karjera, ģimenes idille, pasaules ekonomika – ir sašķobījusies, skaiti no 1 līdz 10, dziļi ieelpojot caur degunu.
“Šis vienkāršais, stresu dedzinošais rituāls palīdz sajust kontroli pār situāciju, atslābināties un uzlabot produktivitāti, iesaka Elisona Vuda Bruksa no Hārvarda biznesa skolas. “Un, jo biežāk mēs praktizēsim nomierinošu elpošanu, jo efektīvāk tā novērsīs trauksmi, nostiprinās pārliecību un uzlabos gatastāvokli.”
