Gunārs Nāgels: Incidents ar “Ryanair” liek atminēties notikumu ar gāzes balonu sacensībām 1995.gadā 21
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iekāpjot NATO dalībvalsts Īrijas lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnā Atēnās, NATO dalībvalstī Grieķijā, un paceļoties lidojumam uz Viļņu citā NATO dalībvalstī – Lietuvā, būtu bijis grūti iedomāties, ka tikai 10 kilometrus no Lietuvas robežas pasažieru lidmašīnu pārtvers Baltkrievijas iznīcinātājs MIG-29 un piespiedīs to mainīt kursu par 180 grādiem.
Tikpat kā sasniegtās Viļņas vietā bija jāturpina lidojums neparedzētā virzienā un jānosēžas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.
Iemesls šai rīcībai, ko Eiropas vadītāji ir pielīdzinājuši gaisa pirātismam, bija sagūstīt Baltkrievijas opozicionāru, populāro blogeri Romānu Protaseviču, kurš jau 2019. gadā bija lūdzis politisko patvērumu Polijā.
Daudz vēlāk lidmašīnu palaida uz Viļņu bez Protaseviča, viņa draudzenes un bez Baltkrievijas čekistiem (“Valsts drošības komitejas”) aģentiem, kuri bija lidmašīnā lidojumā no Atēnām.
Protasevičam draud nāves sods Baltkrievijā viņa ziņojumu par pretestības kustību dēļ.
Šis incidents uzreiz liek atminēties notikumu 1995. gada 12. septembrī – nepilna gada pēc Aleksandra Lukašenko ievēlēšanas par pirmo Baltkrievijas prezidentu. Tā bija ceturtā diena no 1995. g.
“Gordona Beneta kausa” – senākām gāzes balonu sacensībām. Pirmo reizi sacensības startēja Parīzē 1906. gadā, to sponsorēja laikraksta “New York Herald” īpašnieks, sportists un miljonārs Džeims Gordons Benets Jr.
Mērķis ir vienkāršs – nolidot tālāko distanci no sākumpunkta.
1995. gadā sacensības sākās Vilā Šveicē. Valstis, kurās varēja ielidot baloni, bija par to informētas jau martā, to starpā arī Baltkrievija.
Sacensību rīkotāji apgalvoja, ka no Baltkrievijas iestādēm bija saņemta atļauja trim ASV baloniem ienākt Baltkrievijas gaisa telpā.
Par spīti tam, Baltkrievijas gaisa aizsardzības sistēmas divas stundas apsekoja pirmo balonu, līdz kamēr militārajam helikopteram “Mil Mi-24” tika dota pavēle balonu notriekt.
Ložmetēju kārtas trāpīja ar ūdeņradi pildītajam balonam, un abi piloti – 55 gadus vecais Alans Frenkels un 68 gadus vecais Džons Stjuarts Džarvis krita no 2000 metru augstuma un gāja bojā.
Baltkrievi pēc tam piespieda abus pārējos balonus nosēsties un uzlika 30 ASV dolāru sodus par vīzu režīma pārkāpšanu.
Interesanti, ka ilgāko lidojumu 1995. gadā veica vācieši Elmers un Landsmanis, kuri palika gaisā 92 stundas, kamēr beigās nosēdās Latvijā 13. septembrī.
1995. gadā nebija nekādas atvainošanās un nekādas kompensācijas. Vēl nav zināms, kā beigsies šoreiz.
