2
Kas vēl sāpina kaklu
Kakla sāpes ir visai viltīgas un var slēpt sevī citas slimības. Ja tā dēvētā angīna ieilgst un nepadodas ārstēšanai, der pārliecināties, vai ir saņemta vakcīna pret difteriju. Diemžēl Latvijā joprojām slimo ar šo smago infekciju, kas izpaužas līdzīgi angīnai, bet var beigties letāli. Reizēm angīnu jauc ar infekciozo mononukleozi, ko izraisa Epšteina-Barra vīruss, kas citiem tiek nodots ar siekalām, proti, skūpstoties. Arī šajā gadījumā ir apsārtis kakls, var būt aplikums uz mandelēm un rīšanas grūtības. Angīnas slimniekiem palielinās kakla un zemžokļa limfmezgli, bet mononukleozes gadījumā – visur organismā (padusēs, cirkšņos un citviet). Šī infekcija nav bīstama, taču rada ilgstošu nogurumu, nespēku. Var būt pārmaiņas aknu provēs un viegli ķerties klāt vīrusi. Šajā gadījumā nav jālieto specifiski medikamenti. Galvenais ir stiprināt organisma aizsargspējas, tomēr diagnozes precizēšanu un ārstēšanu labāk uzticēt infektologam.
Balsenes iekaisums jeb laringīts izpaužas ar balss aizsmakumu, skrāpēšanos kaklā un stiprām sāpēm rijot, kā arī sausu klepu. Sāpes var pastiprināties, kaklu pataustot, jo sāp balsenes apvidus, taču uz mandelēm aplikuma nav. Tad galvenais ir ievērot klusēšanas režīmu un uzņemt daudz šķidruma. Ja ir stipras sāpes, rijot un aptaustot balsenes apvidu, iespējama bakteriāla infekcija un jāvēršas pie ārsta.
Reizēm mēdz iekaist mēles mandele, ko biežāk novēro tiem, kuri bijuši spiesti šķirties no aukslēju mandelēm. Būs sāpes rijot un citas angīnai līdzīgas sūdzības. Visbiežāk šī kaite rodas, ja kaklā gadījies kāds svešķermenis, piemēram, iedūrusies asaka un infekcija iekļuvusi mēles mandeles audos. Šo vainu, tāpat kā aukslēju mandeļu iekaisumu, ārstē ar antibiotikām.
Skrāpēšanos kaklā var izraisīt sauss gaiss vai cits kairinājums, piemēram, atvilnis, kad kuņģa skābe apdedzina rīkles gļotādu. Kakls šķiet kā izplaucēts, it īpaši no rītiem, ir mazliet aizsmakusi balss, gļotas un kamola sajūta kaklā. Tad jāvēršas pie ģimenes ārsta, bet sarežģītākos gadījumos arī pie gastroenterologa.
Sēņu infekcija izpaužas galvenokārt kā diskomforts, dedzinošas sāpes mutē un kaklā. Balts aplikums ir arī uz smaganām un mēles. Nereti infekcija uzliesmo pēc antibiotiku lietošanas, jo ir izjaukts mutes dobuma mikrofloras līdzsvars. Šādas sēnes bieži savairojas astmas slimniekiem, kuri lieto inhalējamos medikamentus un pēc tam neizskalo muti un kaklu. Tad reizēm pietiek paskalot kaklu ar sodas šķīdumu, ņemot pustējkaroti sodas uz glāzi silta ūdens, bet var nākties lietot pretsēņu līdzekļus.
Kad antibiotikas ir neaizstājamas
Ja slimību izraisījušas baktērijas, noteikti vajadzīgas antibiotikas. Daudziem pret šīm zālēm ir liela pretestība, taču jāatceras – angīna pāries, arī nelietojot medikamentus, taču var rasties komplikācijas – reimatisms, sirds muskuļa iekaisums un nieru bojājumi.
Angīnu parasti ārstē ar penicilīnu vai amoksicilīnu, bet, ja ir alerģija pret šīm zālēm, izraksta citas grupas medikamentus. Ja pašsajūta pēc pāris dienām uzlabojusies, tas nozīmē, ka zāles iedarbojas, taču, lai baktērijas pilnībā sakautu, antibiotikas jāturpina lietot tik ilgi, kā noteicis ārsts.
36,6 °C konsultante GUNTA SUMERAGA, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste
