Atkal angīna?! Kas vainīgs – vīruss vai baktērija – un piemērotākās ārstēšanās metodes 2
Nereti jebkuras kakla sāpes uzskatām par angīnu, kaut gan visbiežāk tās liecina par vīrusu infekciju un rīkles gļotādas iekaisumu, kas galvenokārt piemeklē drēgnā laikā, kad apkārt klejo vīrusi. Tomēr, lai smeldzi novērstu, svarīgi zināt, kas patiesībā kaklam vainas.
Novērots, ka tiem, kas kaklu ļoti sargā un vīsta siltās šallēs, problēmas rodas daudz biežāk nekā tiem, kuri lieto aukstus dzērienus un ēd saldējumu, kā arī nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā.
“Tāpat kā ieteicams sākt peldēties vasarā un turpināt vēsākā laikā, arī saldējumu vajadzētu ēst visu gadu. Tad kakls tiks norūdīts pret aukstumu, turklāt vienlaikus garantētas patīkamas emocijas,” saka ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga. Pret kakla sāpēm viņa iesaka pirmām kārtām ingvera tēju ar medu un citronu, bet, ja sāp pārāk stipri un nedēļas laikā nepāriet, jādodas pie ģimenes ārsta. Ausu, kakla un deguna ārsta palīdzība meklējama, ja radušās komplikācijas.
“Vīrusu infekcijas gadījumā tomēr jāpaliek mājās, nevis jāiet sabiedrībā – gan ātrāk izārstēsieties, gan citus neaplipināsiet. Savukārt angīna nav īpaši lipīga, ja vien ar slimnieku nav pārāk ciešas saskares, piemēram, ēdot ar vienu karoti. Tas gan nenozīmē, ka ieteicams iet uz darbu vai skolu. Sasirgušajam svarīgi neaizmirst pēc slimošanas nomainīt zobu suku,” piekodina daktere.
Kas vainīgs – vīruss vai baktērija?
Mūsdienās ārsti angīnu sauc par eksudatīvu jeb bakteriālu tonsilofaringītu. Šis baktēriju izraisītais iekaisums parasti ir smagāks nekā vīrusu infekcija. Angīna lielākoties sākas pēkšņi ar drudzi, nespēku, kaulu laušanu un stiprām sāpēm kaklā, kas raksturīgas, galvenokārt rijot.
Atverot muti spoguļa priekšā, slimnieks pats var redzēt baltu aplikumu uz mandelēm. Tomēr pirms skatīšanās kaklā vajadzētu padzerties vai izskalot muti, lai par strutām nenoturētu ēdiena paliekas.
Neskaidrību gadījumā, lai pārliecinātos, vai patiešām vainojamas baktērijas (parasti – streptokoks) un nepieciešams dzert antibiotikas, veic eksprestestu. Šim nolūkam izmanto platīti un divus šķidrumus. Ārsts pēc noteiktas instrukcijas sajauc dažas pilītes no abiem, ar vates kociņu paslauka mandeles, patur šķīdumā noteiktu laiku un uzpilina pāris pilienu uz platītes. Līdzīgi, kā veicot grūtniecības testu, divas svītriņas nozīmē pozitīvu, viena – negatīvu atbildi.
Ja ir netipiska slimības gaita un diagnoze nav skaidra, kā arī pastāv aizdomas par angīnas komplikācijām, dakteris no kakla var paņemt uzsējumu, lai laboratorijā pārbaudītu, kādi mikrobi tur savairojušies.
Vīrusu infekcijas gadījumā sāpes kaklā ir maigākas un izpaužas galvenokārt ar skrāpēšanās un kasīšanās sajūtu, turklāt ir citas pazīmes augšējos elpceļos, piemēram, aizlikts deguns, iesnas, acu asarošana, piesmakusi balss, sauss klepus. Temperatūra var būt normāla vai turēties līdz 37 °C, bet gripas gadījumā pacelties līdz 39–40°C. Raksturīgi, ka, norijot siekalas vai dzēriena malku, uz brīdi top vieglāk.
Ja, iedzerot bezrecepšu zāles pret saaukstēšanos, jūtamies labāk, visticamāk, esam sasirguši ar vīrusu infekciju. Tad samērā droši varam ārstēties saviem spēkiem, dzerot zāļu tējas un skalojot kaklu. Otrajā vai trešajā dienā pašsajūta mazliet uzlabojas, bet, ja pasliktinās, jādodas pie ārsta.
Ja vien organisms nav ļoti novājināts, parasti tas pats tiek ar galā ar vīrusu aptuveni nedēļas laikā, tāpēc nevajag par katru cenu cīnīties ar to. Zāļu tēju dzeršana un kakla skalošana palīdzēs justies labāk, taču vīrusi netiks nogalināti.
Bakteriālas infekcijas gadījumā būs daudz lielāks nogurums un zāles pret temperatūru nelīdzēs. Lai baktērijas ar asinīm neizplatītos visā organismā, izraisot komplikācijas, angīna ir jāārstē.
Protams, arī pēc vīrusu infekcijas var rasties sarežģījumi, bet, kā skaidro daktere Gunta Sumeraga, tas nav atkarīgs no tā, vai ārstējamies, bet gan no organisma imunitātes, vai vasarā esam sportojuši, uzņēmuši vitamīnus un staigājuši basām kājām.
